"Šobrīd ES līdzfinansējuma korekcijas risks ir ievērojami samazinājies, jo Krievu salā ir vērojams liels progress ar darbiem. Patlaban nav bažu, ka jau saņemto ES līdzfinansējumu 75,8 miljonu eiro apmērā varētu atzīt par neattiecināmām izmaksām," sacīja Putra.
Arī FM ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne atzina, ka patlaban viss liecina, ka 2019. gada sākumā kravu pārkraušanas darbības Krievu salā tiks uzsāktas. "Nav pamata to apšaubīt, projekta realizētāji iesniedz ikmēneša atskaites, viss iet pēc plāna," sacīja Rancāne.
Arī Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji komisijas sēdē apliecināja, ka viņiem nav bažu par projekta pabeigšanu iepriekš norādītajos termiņos un projekta mērķu sasniegšanu.
Savukārt Valsts kontroles (VK) Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins komisijas sēdē norādīja, ka VK joprojām ir bažas, ka projekta realizācijas gaitā netiek atbrīvotas teritorijas Eksportostā un Andrejostā, kas tomēr rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku.
Rancāne gan norādīja, ka FM vairākkārt vērsusies Eiropas Komisijā (EK) un ir saņemta stingra EK atbilde, ka projektu vērtēs 2019. gadā atbilstoši spēkā esošam teritorijas plānojumam. "Teritorijas lokālplānojuma grozījumi jau tiek veikti, un mums ir pārliecība, ka viss tiek darīts atbilstoši plānam un 2019. gadā atbrīvotā teritorija būs atbilstoša spēkā esošajam plānojumam," norādīja Rancāne.
Rīgas brīvostas pārvaldes Krievu salas projekta vadītāja Sanita Kaire informēja, ka patlaban jau ir izstrādāts lokālplānojums Eksportostas teritorijai un notiek tā sabiedriskā apspriešana. Plānots, ka gala versija būs gatava aprīļa beigās un septembrī varēs sākt jaunā lokālplānojuma īstenošanu. Šis lokālplānojums paredz Eksportostas ziemeļu daļā atļaut kravu pārkraušanu, izmantojot tehnoloģijas, kas nodrošina vides aizsardzības prasību īstenošanu. Ogļu kravu pārkraušana un uzglabāšana nebūs atļauta.
Tāpat jau ir izstrādāts lokālplānojums Krievu salas teritorijai, pieļaujot atklātu kravu uzglabāšanu, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas. Arī šim lokālplānojumam notiek sabiedriskā apspriešana, līdz februāra beigām tiks izstrādāta gala versija, bet lokālplānojuma īstenošanu paredzēts sākt pēc 2018. gada jūlija.
Stividorkompāniju SIA Strek un SIA Riga Coal Terminal pārstāvji komisijai apliecināja, ka 2019. gadā tiks sākta ogļu pārkraušana Krievu salā. Strek teritorijā jau aktīvi tiek veikti būvdarbi, kopējās investīcijas no stividora līdzekļiem sasniedz 50 miljonus eiro. Savukārt Riga Coal Terminal būvdarbi ir nedaudz iekavējušies, taču tikšot pabeigti līdz 2019. gada sākumam. Riga Coal Terminal investīcijas sasniedz 40 miljonus eiro.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka starp Rīgas brīvostas galvenajām investīciju prioritātēm 2018. gadā ir projekts Krievu salas otrā kārtas realizācija, kuram paredzēts novirzīt 36,6 miljonus eiro.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka Krievu salas projektā atlikušais darbs ir virszemes infrastruktūras izbūve. "Lielākā nauda, kura ir iztērēta līdz šim, savukārt ir ieguldīta apakšzemes infrastruktūrā. Pašlaik mēs runājam par dzelzceļu un pievedceļiem līdz termināļu atrašanās vietai. Mēs runājam par kravu laukumiem. Mēs runājam par specifisku infrastruktūru putekļu samazināšanai, kā arī stividoru individuālajām prasībām, lai tie varētu darboties," viņš sacīja.
No šiem darbiem konkrēti uz Rīgas brīvostas pārvaldi attiecas visa pievades infrastruktūra - elektrība, dzelzceļa pievedceļi, arī kravas laukumi.
Krievu salas projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no ogļu kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu - Krievu salu - un vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.
Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole 2016. gadā pabeidza revīziju par Rīgas brīvostas pārvaldes īstenoto projektu, kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.
Eiropas Komisija Krievu salas projektu izvērtēs 2019.gada marta beigās, tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un ES līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apmērā.
Dubinka