Viņš pauda, ka Dailes teātra priekšlaukumu sakārtos, īstenojot metu konkursā uzvarējušā arhitektu biroja "Made arhitekti" ieceri. Būvdarbus plānots sākt šoruden un pabeigt līdz 2022.gada rudenim.
Griškevičs minēja, ka skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.
"Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu - tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ," pauda uzņēmuma vadītājs.
Priekšlaukuma atjaunošana notiks trijos posmos. Pirmajā posmā atjaunos laukuma segumu gan valsts, gan pašvaldības daļā, tiks veikta ārējo vājstrāvu inženiertīklu un ārējo elektroapgādes inženiertīklu pārbūve, pārbūvēta publiskā tualete, ierīkoti labiekārtojuma elementi un apstādījumi, nomainīts teritorijas ārējais apgaismojums un veikta digitālo ekrānu montāža.Otrajā posmā tiks sakārtota autostāvvietu zona un saimniecības pagalms, bet trešajā posmā - Dailes teātra teritorija gar Bruņinieku ielu.
Griškevičs piebilda, ka 2019.gadā noslēdzās metu konkurss, kurā astoņu projektu konkurencē par labāko tika atzīta arhitektu biroja "Made arhitekti" iecere, taču bija nepieciešams laiks meta ieceres detalizētai izvērtēšanai un apstiprināšanai pilsētas būvvaldē. Teritorijas labiekārtojuma metu Rīgas pilsētas būvvalde atbalstīja 2021.gadā.
Projekta īstenošanu finansē no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" un valsts budžeta finansējuma, tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā.
Kompānija "Kvinta BCL" reģistrēta 2009.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2846 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Guntis Zeibots. 2020.gadā "Kvinta BCL" apgrozījums bija 1,729 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 2310 eiro.
VNĪ dibināta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.