Pēc liecībām šautuves telpa jau bija zināma - tā ir iekļauta Stūra mājas ekskursijas programmā, kuras ietvaros apmeklētājiem tiek stāstīts par Baigā gada notikumiem. Kopš pagājuša gada novembra šautuves telpā notika sienu demontāžas darbi.
"Pārsteidzoši, ka tāda slepena un vardarbīga iestāde, kurai bija tik liela vara padomju laikos, varēja atļauties atstāt šīs liecības burtiski aiz sienas," teica Strazda. Sienas esot bijušas aizliktas ar citiem dēļiem, nenoņemot cauršautos dēļus un nesavācot lodes: "No tā vien varam spriest, ka čekai bija tāds ieskats - nekad un neviens šeit netiks un neko neuzzinās," sprieda Strazda.
Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Jānis Goldšmits norāda, ka pēckara gados veidots biezs uzslāņojums un līmētas tapetes, lai noslēptu šautuves pēdas: "Zem pirmajiem dēļu apšuvumiem atklājās pirmie ložu caurumi - kopā pāri pa 200."
Lielākā ložu koncentrācija ir cilvēka galvas augstumā. Izpētes laikā ložu caurumi tika apzīmēti ar dzeltenām un sarkanām uzlīmēm (ar sarkano tika marķēti tie ložu caurumi, kas aizšpaktelēti), kā arī tie tika numurēti atrašanas secībā.
"Konstatējām arī mazas nagliņas, ar kurām tika piestiprināta melnā, gumijotā drēbe, kas parādās fotogrāfijās baigā gada grāmatā," klātesošajiem pastāstīja Goldšmits.
Kā vēlāk paskaidro Strazda, gumijotais audums tika uzkarināts ar nolūku nesasmērēt dēļus ar "to, kas iznāk ārā tad, kad cilvēku nošauj".
Pēc nošaušanas cilvēki esot sakrauti smagajā mašīnā uz izvesti ārpus Rīgas. Pretī šautuves telpai atradās garāža kravas mašīnām, un pētnieki atzīst, ka kas tāds ir reti sastopams: "Reti kurā mājā iekšpusē ir uztaisīta garāža smagajām mašīnām," paskaidroja Strazda.
Tas, ka minētā telpa tiešām ir 1941. gadā izmantotā telpa cilvēku nošaušanai, pierādīts, salīdzinot vēsturiskajās bildēs esošo dēļu skaitu ar šautuves telpā esošajiem dēļiem. Tāpat telpas stūrī ir ventilācijas caurums, kas redzams attēlos no 1941. gada.
"Vēl stūrī pie durvīm ir konstatēts aizmūrējums, kur, visticamāk, ir atradusies asins notekas rene, kuras aizmūrēto daļu var redzēt pagraba griestos," klāstīja Goldšmits. Vienīgais, kas neatbilst fotogrāfijās redzamajai telpai, ir šautuves pašreizējais izmērs. Pētnieki šo nesakritību skaidro ar to, ka starpsiena uzmūrēta vēlāk.
Plānotā Stūra mājas rekonstrukcija bija kā pamudinājums sameklēt telpu, bet ar to pētniecības darbi nebeidzas. Otra lielā mīkla, ko Latvijas okupācijas muzejs mēģinās atšifrēt - kā varēja gadīties, ka dēļos, kurus viņi uzskata par pēckara laikā liktiem, var būt ložu pēdas: "Tas nozīmē, ka šajā telpā ir notikusi šaušana vēl pēc Otrā pasaules kara," komentēja Strazda. Kāds bijis šaušanas mērķis, nav zināms, bet ir skaidrs, ka lodes ir cita tipa. "Esam lūguši arī Iekšlietu ministrijai (IM) palīdzību, lai viņi mūs savu iespēju robežās nodrošina ar ballistikas ekspertiem, lai par šīm lodēm varam uzzināt maksimāli daudz," atklāja Strazda.
Stūra māju uz rekonstrukcijas laiku plānots slēgt šī gada septembra beigās. Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis skaidro, ka pašlaik tiek izskatīta iespēja ēku dalīt divās daļās - Stūra mājas daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā - Tetera nama - daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību. "Virzīties tālāk var tad, ja izprotam un pieņemam pagātni. Tādēļ noteiktu telpas daļu šeit vienmēr būtu jāatstāj muzejam. Tomēr mums jāskatās nākotnē un pārējos 7,8 tūkstošos kvadrātmetros Tetera namā jāatjauno tā dzīvība un rosība, kas ir bijusi raksturīga šim namam sākotnēji," uzskata Neimanis.
precizēts Jāņa Goldšmita uzvārds
rekur
interesanti kuri
Enģeļa viesis