Viens no jautājumiem ir, kādu tehnoloģijas veidu izmantot - no vienas puses tas varētu būt kvalificēts e-paraksts ar laika zīmogu, no otras puses tā varētu būt internetbanka vai e-pasts. Problēma ar internetbankas un e-pasta izmantošanu saziņā ar valsti ir tā, ka, lai gan informācijas sniedzējs tiek identificēts, tomēr juridiski viņš caur šiem mehānismiem nevar paust savu gribu, skaidroja Reizniece-Ozola.
Lai šo jomu sakārtotu, būtu nepieciešams pieņemt Elektroniskās autentifikācijas likumu, taču VARAM jau ilgu laiku minēto jautājumu nav atrisinājusi un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) vadīšanas laikā nav redzams pietiekams progress lietas virzībā uz priekšu, uzsvēra politiķe.
Savukārt Sprūdžs apšaubīja, ka viņa laikā būtu pieļauta neizdarība attiecībā uz elektroniskās autentifikācijas sakārtošanu. Viņš vērsa uzmanību uz domstarpībām ar Satiksmes ministriju (SM) par to, kāda veida sistēma būtu jāizmanto, lai pārliecinātos par cilvēka gribas izpausmi elektroniskajā vidē. SM uzskatot, ka ir nepieciešams izmantot tikai drošus e-parakstus, bet Sprūdžs domā, ka šāda pieeja ārkārtīgi sašaurina cilvēku iespējas iesaistīties sistēmas izmantošanā.
Cilvēku iesaistīšana ir viens no svarīgākajiem mērķiem, tāpēc būtu jāsper solis viņu virzienā un jāizmanto jau pašlaik iedzīvotājiem pieejamie mehānismi, piemēram, reģistrācija internetbankā, uzskata politiķis. Šis jautājums esot jāskata kontekstā arī ar plāniem ieviest pašvaldību referendumus un pilsoņu iespējām tajos piedalīties.
Kā ziņots, Vienotības izstrādātajos priekšlikumos rosināts atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kuru apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, nosakot, ka visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība, kā arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji.
Saeimas atbildīgajā komisijā šī ierosinājuma kontekstā ir aktualizējies jautājums par iespējām tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamos parakstus vākt arī elektroniskajā vidē.
Vienotības priekšlikums par nepieciešamību tautas nobalsošanas iniciatoriem savākt 1/10 daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 cilvēku parakstus referenduma ierosināšanai ir nevēlama demokrātijas apspiešana, uzskata Reizniece-Ozola.
Pašlaik nepieciešamo 10 000 parakstu slieksni, kurš jāsavāc par privātiem līdzekļiem varētu pacelt līdz 20 000 vai 30 000, taču runa nevar būt par vajadzību iegūt 150 000 parakstu, norāda deputāte.