Vēstulē Centra partijas vadītāja Mauda Olofsone, liberālās Tautas partijas (Folkpartiet) vadītājs Jans Bjērklunds un Kristīgo demokrātu (Kristdemokraterna) vadītājs Jērans Heglunds raksta: "Mums sevišķas rūpes sagādāja tas, ka Borgs pagājušā nedēļā atļāvās Latviju nobārt par to, ka valsts mēģinājusi mīkstināt skarbos aizdevuma noteikumus, kurus uzstāda ārpasaule. Rīgā slēdz slimnīcas un skolas, nabadzības līmenis kāpj debesīs. Šāda izmisīgā situācijas Zviedrijas finanšu ministrs izvēlas bērt sāli brūcēs, neskatoties uz to, ka tādas bankas kā "SEB" un "Swedbank" lielā mērā ir pielikušas roku Latvijas sabrukumam."
Vēstule galvenokārt skar Borga līdzšinējo darbību Zviedrijas ekonomikā iekšpolitikā, cita starpā bezdarba mazināšanā un zviedru valdības globalizācijas padomes darbā, bet pats pirmais piemērs, ko trīs koalīcijas partneri uzskaita vēstulē, ir Borga sastrīdēšanās ar Latviju.
"Divdesmitajā gadsimtā Latviju okupēja un pazemoja nacisti un komunisti. Tagad ir risks, ka Zviedrija un Eiropas Savienība kļūst par jauniem virskundzības un apspiešanas simboliem. Andersa Borgaa necieņa diemžēl ir daļa no uzvedības ieraduma, ko esam ilgāku laiku pamanījuši. Viņam un viņa ierēdņiem iezīmējās traucējoša pašpārliecinātība, kurai nav vietas koalīcijas valdībā," raksta trīs vadošie politiķi.
Citviet vēstules tekstā Olofsone, Heglunds un Bjerklunds norāda, ka valdībai vajadzētu darīt vairāk, lai atbalstītu Zviedrijas uzņēmējus un lai samazinātu nodokļus. Norādot uz Moderātu partijas pārstāvja Borga, viņuprāt, pārspīlēto lomu gan strīdā ar Latviju, gan citos iekšpolitiskos jautājumos, viņi atgādina: "Uz papīra mēs esam četras partijas, kas veido valdību, bet arvien vairāk un vairāk valdības prioritātes līdzinās Moderātu (prioritātēm)."
Zviedrijas koalīcijas valdība veidojās pēc kārtējām parlamenta Riksdāga vēlēšanām 2006.gadā, kurās četras pilsoniskās partijas startēja vēlēšanu apvienībā "Alianse". Tāpat kā Latvijā, Zviedrijā 2010.gada rudenī paredzētās parlamenta vēlēšanas.