Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Zīle: Baltija vairs nedrīkst būt izolēta ES energosala

TB/LNNK Eiropas Parlamenta saraksta līderis Roberts Zīle intervijā Dienas žurnālistei Guntai Slogai**Kas ir trīs svarīgākie darbi, ko esat paveicis, būdams EP deputāts?**Vispirms tie, kas saistās ar tranzītbiznesa jomu un Transporta komitejā paveiktais. Es gribu vēlreiz atkārtot, ka tā ir būtiska lieta.

Transporta jomā tiek pieņemtas laikam 2/3 no Eiropas Parlamenta likumdošanas. Neslēpšu, tā bija Latvijas transporta interešu lobēšana. Minēšu piemērus. Viens saistās ar CO2 degvielas bezmaksas kvotām augošām aviokompānijām, kam pieder arī _airBaltic_. Otra saistās ar likumdošanas novēršanu, kas nāk no Eiropas Komisijas par to, ka _Latvijas dzelzceļam_ būtu jāmaksā par kavējumiem kravu īpašniekiem arī tad, ja tas notiktu Krievijas teritorijā pa ceļam uz ostām. Trešais ir ostas direktīvu jautājums. Es zinu - daži ir izteikušies, ka viņi tur piedalījušies, runājot par ostu direktīvu ar Peteringa kungu, un tad bija tāds paskaļš variants. Īstais stāsts bija citāds. Mēs, baltieši, negribējām novērst visu šo likumdošanu, bet iestrādāt normu, kas būtu aizsargājusi Baltijas ostas pret Krievijas ostu konkurenci Baltijas jūrā. Tā kā mūsu priekšlikumu izbalsoja, mēs ar vienas balss pārsvaru izbalsojām visu priekšlikumu.Tas ir viens bloks. Otrs, ko izdevās panākt visiem latviešu deputātiem kopā ar citu valstu deputātiem, igauņiem, lietuviešiem, poļiem ir tas, ka tomēr tika nofiksēts okupācijas fakts, par komunistiskā terora noziegumiem. Tas ir vesels bloks. Trešais, kas nav tieši mans nopelns, bet kas ir sabiedrībai visvairāk redzams, ir viesabonēšanas režīmu pieņemšana, par ko EP bija daudz stiprākās pozīcijās nekā 27 valstu ministri. Sākotnējais Eiropas Komisijas projekts izturēja šo pārbaudi un stājās spēkā tāpēc, ka parlamenta deputāti, kas strādāja attiecīgajās komisijās, to ļoti atbalstīja. Tagad viesabonēšanas ekonomija cilvēkiem dažviet ir ap desmit reižu.**Vai jūs arī ievēlēšanas gadījumā paliksiet Transporta komitejā? To visu sarežģī jūsu pārstāvētās Nāciju grupas iespējamā izjukšana.**Ir sarežģīti. Tūlīt pēc vēlēšanām pirmā nedēļa ir ārkārtīgi svarīga, ir jābrauc un jārunā. Tad arī mūsu ievēlētajiem deputātiem sāk veidoties ietekmes iespējas. Mūsu grupa ir «zem jautājuma», neslēpšu, tā var arī nebūt. Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem - vai britu konservatīvie veido jaunu grupu, vai iet pie Eiropas Tautas partijas, vai arī tas nenotiek. Katrā ziņā es tēvzemiešu vietu redzu politiskā grupā, kas ir konservatīva un neatbalsta federālas Eiropas modeli.**Tad jūs nevarētu būt Eiropas Tautas partijā?**Nē, tas ir federālas Eiropas, Merkeles un Sarkozī skatījums. Ir ļoti svarīgi, kādu komiteju izvēlēšos. Vai nu tas ir tas, ko esmu pašlaik darījis, tas var būt iekšējais tirgus, rūpniecība. Vārdu sakot, lietas, kur ir likumdošanas tiesības. Otrs, vai es varu iegūt koordinatora lomu politiskā grupā, it īpaši, ja tā ir jauna grupa. Ja es to nevaru iegūt, tad varu meklēt citu komiteju. Kā koordinators jūs varat ietekmēt daudz vairāk nekā komitejas deputāts.**Vai ar citiem Latvijas deputātiem plānojat, kā iespējami sekmīgāk pārklāt šos koordinatoru posteņus, komitejas?**Tas ir atkarīgs no politiskās grupas. Kādas ir jūsu pozīciju iespējas grupā. Jo tā ir mazāka, jo jums ir lielākas iespējas. Tas ir atkarīgs no personas, vai viņai ir pieredze šajā jomā. Neizslēdzu, ka sadarbosimies komiteju sadalē, lai nesēž divi vai pat trīs vienā komitejā.**Kas ir jūsu svarīgākie plāni?**Pirmais ir energodrošība, faktiski - nacionālā drošība. Tas attiecas gan uz gāzi, gan uz elektrību. Tas ir komplekss jautājums it īpaši tāpēc, ka šā Parlamenta beigās tika pieņemta Piebalga virzītā pakete. Tas ir labs starta punkts. Nākamos piecos gados mums ir jāpanāk, lai Baltijas valstis vairs Eiropas Savienības izpratnē nebūtu energosala gan attiecībā uz elektrību, gan uz gāzi.Otrs ir viss, kas saistās ar politisku lobismu saistībā ar krīzi. Vispirms, manuprāt, Māstrihtas kritēriju mīkstināšanas lobēšana. Parlamentam nav tiesību pieņemt tos likumus, bet tas ir spiediens uz attiecīgiem lēmējiem. Māstrihtas kritērijus par eiro izpildīt var reti kura Eiropas valsts. Līdz ar to, ja politiski nemaina šos kritērijus, tad pārskatāmā nākotnē Austrumeiropā un Centrāleiropā rodas lieli finanšu riski. Otrs ir nepieļaut pārlieku tirgus fragmentēšanu tur, kur ir iekšējais Eiropas Savienības tirgus. Lai nebūtu tendences ierobežot iekšējo tirgu, piemēram, kravu pārvadāšanā, ar ko esmu saskāries transporta jomā.**Kā vēl var pārvarēt krīzi?**Tāpat ir ar sociālajiem dempingiem un standarta prasībām, kas bieži vien īstenībā tiek izmantots, lai nepieļautu sava tirgus atvēršanu. Bīstamība ir sociālie jautājumi. No vienas puses, mums it kā būtu jāaizstāvas, lai mūs šī krīze tuvāko gadu laikā neiedzen stūrī, atkarībā no Eiropas partneriem un viņu interesēm. No otras puses, mums ir jāuzbrūk par Māstrihtas kritērijiem. **Vecās valstis neatbalsta Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu. Cik reāli, ka šis jūsu solījums tiek izpildīts?**Jā, tas ir solījums, kas arī var netikt izpildīts, bet tas ir jādara. Un tas jādara ne tikai parlamenta, bet arī finanšu ministra, valsts galvu līmenī. Ir pietiekami daudz argumentu, lai pateiktu, ka mēs ar eirozonas valstīm un «vecajām» valstīm sēžam vienā laivā. Tām pašām Zviedrijas interesēm Baltijas tirgū. Ja mēs nespēsim noturēt fiksētus savus kursus, viņu zaudējumi banku sektorā būs lieli. Tas ir pierādījums, ka, izejot no krīzes, ja eirozona nav paplašināta, tā neapšaubāmi zaudēs dolāra, jēnas zonai un ķīniešu naudas vienībām.**Kāds ir trešais virziens?**Tas attiecas uz Krievijas interešu atmaskošanu par kaimiņiem un tās viņu interešu zonām Baltijas un citās Austrumeiropas valstīs. Svarīgi ir aptvert un saprast, ka šie procesi, kas notiek Igaunijā un Latvijā, iekšējais saspringums jau nav veidoti iekšēji, ar Kremļa atbalstu tie stimulēti dažādos veidos. Politiķiem Eiropā jāsaprot, ka Kremļa intereses nebeidzas ar to robežu, kur ir pašlaik.Nesenā Sarkozī doma par gāzes biržas veidošanu ir kontroversiāls jautājums, bet dod mums vairāk plusu nekā mīnusu. Parādītos gāzes piegādātāju cenas Eiropas tirgos, kas nozīmē – Eiropas līmenī runāt vienā balsī, šajā gadījumā - tirgus balsī. Mēs ar savu Inčukalnu esam gāzes apendikss, neesam savienoti ne ar vienu citu Eiropas tranzīta ceļu. Ja mēs paliksim kā apendikss, tad, slēdzot divpusējos līgumus ar Eiropas valstīm, tāpēc, ka mūsu tirgus nav liels, gāzes apgādē paliksim kā atlikuma princips. Tas var attiekties gan uz apjomu, gan uz cenu. Tāpēc tādas iniciatīvas ir ļoti jāizvērtē un vairāk jāatbalsta.Arī Latvijā jārada situācija, ka pēc 2017.gada jebkura kompānija, kas varētu piegādāt gāzi, tiek pie _Latvijas gāzes _caurulēm. Nevar izmantot situāciju tā, ka gaidīsim, kad beigsies ekskluzīvais stāvoklis un tad, ja neviens nebūs ienācis, turpināsim. Jāizmanto nauda, kas pirmo reizi ienāk enerģētikas politikā. Tā ir lieta, kas mums nākamos piecus gadus būtu jāturpina. **Kādēļ Latvija pietiekami necīnījās par pārvadu no Zviedrijas?**Mans viedoklis nebūs īpaši populārs. Uzskatu, ka tas nav svarīgi, kurā vietā tas iznāk no Baltijas jūras – Latvijā vai Lietuvā. Ir cita problēma. Visu laiku Latvijā ir nosacīti liberalizēts tirgus. Savukārt Igaunijā ir izņēmuma stāvoklis, arī Lietuvā. Respektīvi, Baltijas valstīs nepastāv elektrības tirgus, kas ir lielākās bažas par šā kabeļa likteni. Ir pamats domāt, ka šis elektrības tirgus būs, un tad nav svarīgi, no kurienes kabelis iznāk - vai elektrība iet uz vienu vai otru pusi. Nebūs tā, ka lietuvieši apgādās tikai sevi.**Kāda varētu būt nākamā EP sastāva attieksme pret _Nord Stream_?**Tiem, kas ir pret šo vadu, nav vienotas intereses. Esmu vairāk pret šo projektu, bet mēs nesēžam vienā interešu laivā ar lietuviešiem vai poļiem, kuri pārsvarā grib savu tranzīta ceļu, gāzes vadu pa sauszemi. Tas sadārdzinājuma jautājums ir ļoti diskutabls. Bīstamība ir videi Baltijas jūrā. Es arī neticu domai par atzaru uz Dobeli. Domāju, ka tur mēs tiekam ierauti kaut kādā politiskā spēlē, lai sadrumstalotu pretinieku. Neticu, ka ir jēga [gāzi] pumpēt ceļā uz Vāciju un Franciju, Holandi, ka būtu izdevīgi glabāt lielu daudzumu gāzes. Pumpēt no Baltijas jūras vidus līdz Dobelei un tad sezonas vidū atpakaļ - neredzu tam jēgu. Vēl jo vairāk, ka nav cita savienojuma caur sauszemi. Ir kļūda cerēt uz šāda atzara efektu.Mani sajūsmināja Adriana Dāvja teiktais intervijā, ka mums jābūt mazam tiltiņam starp _Gazprom _un Eiropas Savienību. Es noteikti negribu redzēt to, kā ir būt šādam tiltiņam.**Šobrīd ik pa laikam tiek paustas bažas par iespējams divu vai pat trīs prokrievisku deputātu iekļūšanu Eiropas Parlamentā. Vai tiešām viņu kaitējums var būt tik liels?**Tas ir nepatīkami. Tas, ka Rubiks startē, parāda _Saskaņas centra_ politisko uzstādījumu. Tas parāda, ka _Saskaņas centrs_ savos uzstādījumos attiecībā uz nacionālo politiku ir tāds pats kā _PCTVL_. Rubiks saka tos pašus vārdus, ko Ždanoka – viens no viņa uzstādījumiem ir cīnīties par to, lai Latvijas un Igaunijas nepilsoņi bez attiecīgās valsts pilsonības iegūšanas kļūtu par Eiropas Savienības pilsoņiem. Tas parāda, kādā situācijā esam. Krieviskā elektorāta pusē ir divas samērā vienotas partijas, un tas nozīmēs, ka Latvija savus iekšējos jautājumus diskutēs publiskajā telpā.Protams, Rubiks ir simbols. Vairāki mani poļu kolēģi ir pārsteigti, Landsberģis bija pārsteigts, ka cilvēks, kurš ir tiesāts par noziegumiem pret savu valsti, vēlas pārstāvēt šo valsti. Tam tomēr ir simboliska nozīme, un tas nenāk par labu.

***

Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā?

Dace Akule, Providus Eiropas politikas pētniece

Programmas vērtējums - ***

Partija koncentrējas uz dažiem jautājumiem, ar ko EP noteikti tuvāko piecu gadu laikā nodarbosies – enerģētiskā drošība un klimata pārmaiņas, kā arī ekonomiskās krīzes risinājumi. Tomēr partijas uzstādījums „atbalsti savējos” ir pretrunā ar solījumu nepieļaut citu Eiropas valstu protekcionismu, „graujot Eiropas ideju”. Tāpat interesanti būtu uzzināt, kā TB/LNNK plāno 27 ES valstu vidū panākt ātrāku lēmumu pieņemšanu par ES finansējumu, ja tā tajā pat laikā iebilst pret federālas Eiropas „supervaras” radīšanu. Neizpaliek arī tēvzemiešu īpašā kārts – opozīcija pret Tatjanas Ždanokas darbu EP.

Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents

Programmas vērtējums - **

Programma ir pārsteidzoši vāja. Pēc gara esejas tipa apraksta ar populistiski biedējoša scenārija attīstību tikai beigās tiek definētas dažas prioritātes ar spēcīgām iekšējām pretrunām. Tā, piemēram, TB/LNNK iestāšoties pret federālas Eiropas «supervaras» radīšanu, bet atbalstīšot kopējo enerģētikas tirgu vai ES ārpolitiku. Kam ticēt? Programma bagātīgi sēj bailes kas, iespējams, programmas autoriem liekas pēdējais trumpis pēc daudzu spēcīgu kandidātu aiziešanas no šīs partijas. Pozitīvu piedāvājumu gaužam maz.

Ainārs Dimants, b/a Turība asociētais profesors

Programmas vērtējums - **

Programma kā domraksts par atšķirību starp atbalstu savējiem un protekcionismu. Nav pausta skaidra nostāja par ES kopējās ārpolitikas veidošanu, bet vismaz ir par vienotu Eiropas enerģētiskās drošības politiku un iespējami ātru Latvijas iekļaušanos eiro zonā. Pārējie Eiropas politikas jautājumi, it īpaši sociālajā jomā un ieskaitot kopējo lauksaimniecības politiku, kura veido ļoti ievērojamu daļu ES budžetā, atstāti novārtā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas