Kā atzina LZP valdes locekle, deputāte Iveta Grigule, šī tikšanās noteikti bijusi labāka nekā Zatlera lekcija Latvijas Universitātes aulā. "Aulā prezidents ļoti formāli un pareizi pārgāja visam pāri ļoti plašā spektrā, un pietrūka konkrētības. Šodien saruna bija tiešāka, tomēr arī ne tik konkrēta, kā gribētos," skaidroja Grigule.
Pēc viņas teiktā, Zatlers esot apguvis lielisku spēju "aiziet" no atbildēm un atbildēt vispārīgi. "Uzdevu ļoti konkrētus jautājumus un cerēju no viņa saņemt atbildes kā no pilsoņa, tomēr šie ļoti personīgie viedokļi netika pausti. Tas rada domu, ka prezidents cenšas pielāgoties auditorijai un nodarbojas ar zināmu konformismu," norādīja Grigule.
Deputāte esot uzdevusi Zatleram trīs konkrētus jautājumus - kāpēc viņš aizkavējies Pekinas olimpiskajās spēlēs Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, vēlējusies uzzināt viņa personīgo attieksmi par uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem pret ieguldījumiem Latvijas uzņēmumos, kā arī, ko prezidents domājot par valsts finansēto skolu pāriešanu uz izglītību tikai latviešu valodā.
"Saņēmu izsmeļošu skaidrojumu par likumdošanu un precedentiem, bet personīgo viedokli saklausīt neizdevās," sūrojās Grigule.
Grigule informēja, ka LZP izteikusi vēlmi atsevišķi tikties ar Valsts prezidentu un Rīgas pilī šī iecere esot akceptēta, vien vēl neesot panākta vienošanās par tikšanās laiku un vietu.
"LZP ļoti gaida šādu individuālo tikšanos, kurā varētu runāt arī par atomenerģijas jautājumiem. Vēlamies saņemt prezidenta cienīgas stingras atbildes, nevis brīžiem manāmo "peldēšanu"," sacīja politiķe.
Grigule arī vērsa uzmanību uz to, ka patlaban neesot laba situācija ar prezidenta vēlēšanām, jo trūkst kandidātu, kurus varētu salīdzināt un ar kuriem visu izdiskutēt. Tāpēc esot grūti spriest, vai LZP varētu pirmajā vēlēšanu kārtā atbalstīt vai neatbalstīt Zatlera kandidatūru, jo nevarot zināt, vai otrajā kārtā būs labāks kandidāts.
Viņa arī pauda lielas šaubas, vai četri saeimā esošie LZP deputāti varētu izvirzīt savu prezidenta kandidātu, jo visu nosaka lielās apvienības un šādam kandidātam izvirzīšana nodarītu lielāku ļaunumu nekā labumu.
Grigule uzsvēra, ka visas problēmas atrisinātos, ja prezidentu vēlētu tauta. "Tad arī varētu vieglāk atrast labāko pretendentu," viņa piebilda.
Kā ziņots, atbalstu Zatlera pārvēlēšanai paudusi "Vienotības" frakcija, kurā ir 33 deputāti. Neskaidrāka nostāja ir ZZS frakcijā, kurā no 22 deputātiem vairāki varētu neatbalstīt Zatlera kandidatūru.
Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) Saeimas frakcija pagājušajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu, ka izvirza Zatleru par prezidenta amata kandidātu, apsteidzot "Vienotību", kas vēl tikai plānoja to darīt.
Saeimā runā, ka ar šādu priekšlikumu PPL frakcijā klajā nācis eksprezidents Guntis Ulmanis. Kaut arī frakcija šo priekšlikumu atbalstījusi, tomēr neesot garantijas, ka visi PLL deputāti tiešām varētu nobalsot par Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā, - droši varot paļauties tikai uz pašu Ulmani.
Pagaidām nogaidošās pozīcijās atrodas opozīcijas - "Saskaņas centra" (SC) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - frakcijas, kuru pārstāvji norāda, ka vēlas sagaidīt koalīcijas lēmumu šajā jautājumā. Netiek arī noraidīta iespēja, ka varētu tikt izvirzīts kāds cits kandidāts, bet vienlaikus tiek norādīts, ka tam vēl ir daudz laika.
PLL, SC un VL-TB/LNNK frakcijas ar Zatleru plāno tikties no 10.maija līdz 12.maijam.
Kā ziņots, Zatlers apstiprinājis vēlmi ieņemt Valsts prezidenta amatu atkārtoti.
Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
Prezidenta amata kandidāti ir jānosauc no šā gada 19.maija līdz 24.maijam, bet parlamenta Prezidijam no 29.maija līdz 8.jūnijam jāsasauc Saeimas sēde šī jautājuma lemšanai.
Zatleram prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 2011.gada 7.jūlijā.
Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji iepriekš neoficiāli minējuši, ka iespējamie kandidāti augstajam amatam varētu būt arī Eiropas Savienības attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, valsts kontroliere Inguna Sudraba, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš (TP), bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis, Levits un citi.