Tagad viņa partijas biedri Saeimā meklē veidus, kā kavēt Latvijas pievienošanos eirozonai. LZP arī nolēmusi Rīgas domes vēlēšanās startēt ar atsevišķu sarakstu, kas rada iespaidu par neafišētu sadarbību ar domē valdošo Saskaņas centru. No tā LZP nav norobežojusies, un ir iespaids, ka partija varētu piedāvāt tagadējam mēram Nilam Ušakovam (SC) pēc vēlēšanām trūkstošās balsis.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā Saeimā no 13 deputātiem Zaļās partijas biedri ir četri - Ingmārs Līdaka, partijas līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis, bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, kurš guvis pieredzi vairākās partijās, kā arī Kārlis Seržants, kurš LZP iestājās piecus gadus pēc tam, kad I. Emsis īstenoja savu vēsturisko lomu. Tagad K. Seržants visskaļāk prezentē ZZS skeptisko attieksmi pret eiro ieviešanu un kopā ar frakcijas kolēģiem gatavo priekšlikumus eiro ieviešanas likumā, kas koalīcijai varētu nepatikt. «Mēs neesam pret eiro, bet pret pievienošanos eirozonai 2014. gadā,» Dienai otrdien apgalvoja K. Seržants, kurš sagaidot no valdības vadītāja «atklātu valodu ne tikai par to, kas būs labs no eiro ieviešanas, bet arī, kas būs slikts». Uz jautājumu, kā ZZS rīkotos, ja būtu valdībā, viņš skaidri neatbild.
Nevēršas pret Ušakovu
Otrdien sociālajā tīklā www.twitter.com LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks paziņoja, ka svētdien, 13. janvārī, LZP atzīmēs 23. gadadienu - tā dibināta 1990. gada janvārī, vēl pirms neatkarības atjaunošanas. Savulaik zaļajiem vieniem nebija izredzes iekļūt Saeimā, bet jau vairāk nekā desmit gadu viņi tajā ir - tik ilgi LZP kopā ar Latvijas Zemnieku savienību veido Zaļo un Zemnieku savienību, taču tām nav bijusi doma pārtapt vienā partijā, jo kā viena, tā otra vēlas saglabāt savu identitāti, ko uzsvēra arī LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis. Atšķirībā no vairākām citām partijām LZP nav ne tikai izjukusi, bet pat kļuvusi skaitliski lielāka, apvienojot ap 600 biedru. Tiesa, tā kļuvusi par tādu kā politisko patvērumu dažādu uzskatu pārstāvjiem, kuri visi kā viens atsaucas uz sev simpātisko zaļo ideju un to, ka LZP saglabājusi daudzmaz labu reputāciju. Iespējams, tāpēc, ka par to pārāk maz ir zināms, ieskaitot patiesos mērķus, startējot Rīgā atsevišķi.
V. Silenieks arī tagad neatklāj, kas finansēs vēlēšanu kampaņu Rīgā. Taču viņš noliedz, ka LZP finansiāli varētu atbalstīt čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, kā izskanējis. V. Silenieks kategoriski gribot noraidīt «šo tendenciozo baumu, no viņa es nebūtu gatavs ņemt naudu». Zaļo iespējamais Rīgas mēra kandidāts uzņēmējs Guntis Belēvičs uz to pašu jautājumu atbildēja, noraidot «atkarību no kāda viena liela sponsora». Taču kā pārtikas ražotājs viņš esot pazīstams ar B. Abdulmuslimovu, kurš ir saistīts ar gaļas pārstrādes biznesu. G. Belēvičs, kurš partijā ir 11 gadu, atgādināja, ka kampaņas tēriņu griesti ir tādi, ka partijai nebūs grūtības nodrošināt vēlēšanām nepieciešamo finansējumu no daudziem avotiem.
Vaicāts, kāpēc LZP nevarētu Rīgā startēt kopā ar LZS no ZZS saraksta, V. Silenieks skaidro, ka divas reizes šāds starts bijis neveiksmīgs, tāpēc jāpamēģinot atsevišķi. Viņš noliedz visus minējumus, kas par šo soli ir izteikti, ieskaitot to, ka Aivars Lembergs liekot veidot koalīciju ar SC. Taču LZP arī nenovelk sarkanās līnijas. Tas pat nebūtu gudri, jo N. Ušakovs patīkot arī latvisko partiju vēlētājiem, piebilst V. Silenieks. Lūgts konkretizēt, vai LZP varētu iet koalīcijā ar SC, viņš norāda, ka to noteiks ievēlēto deputātu sastāvs. Vienotības saraksta līdere Sarmīte Ēlerte teju katrā uzstāšanās reizē atgādina - latvisko partiju vēlētājiem būs liela atbildība, jo to partiju, kas nepārvarēs 5% barjeru, vēlētāju balsis aizies zudumā un no tā iegūs SC.
(Visu rakstu lasiet 9.janvāra laikrakstā Diena)