WSJ: Latvija hamletiskas dilemmas priekšā par eiro ieviešanu

Publikācijas autori Eduardo Kaplans un Roberts Flints secina, ka Latvija ir guvusi labumu no atrašanās eiro zonas tuvumā un ir panākusi būtisku progresu ceļā uz eiro ieviešanu.Ja Latvija nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības (ES) atbalstu, tās ekonomika pērn būtu piedzīvojusi dziļu pagrimumu. Tomēr pēdējā laikā pieaugušās bažas par situāciju eiro zonas valstīs ar milzīgiem budžeta deficītiem un palīdzības apmēriem, kādus ES var piešķirt finanšu grūtībās nonākušām dalībvalstīm, ir likušas Latvijas politiķiem uzdot hamletisku jautājumu: "Atlikt vai neatlikt dalību eiro zonā - tāds ir jautājums!"WSJ secina, ka Latvija, kur ir ES augstākais bezdarba līmenis, diez vai var īstenot jaunus budžeta tēriņu samazināšanas un nodokļu paaugstināšanas pasākumus, taču tieši tas ir nepieciešams integrācijai eiro zonā. Lata kursa piesaiste eiro sasien Latvijas valdībai rokas, jo tai nav iespēju stimulēt savu ekonomiku, lai šādi vairotu savu preču konkurētspēju, norāda žurnālisti.Šajā saistībā WSJ vērš uzmanību uz to, ka Latvijas prezidents Valdis Zatlers apliecinājis valsts gatavību izpildīt visus nosacījumus eiro ieviešanai, lai gan šajā Baltijas valstī agrāko straujo izaugsmi tagad ir nomainījis dramatisks ekonomikas kritums.Tomēr stingrās prasības eiro ieviešanai var sagādāt Latvijas ekonomikai vēl lielākas raizes - zemi budžeta deficīti un stabila valūta ir cēli mērķi, tomēr tie nav labākais risinājums pilnīgi visās situācijās, uzsver laikraksts."Tas ir politisks jautājums - cik lielā mērā Latvija mērdēs sevi badā, lai saglabātu piesaisti Eiropai un nenonāktu Krievijas lāča ietekmē," WSJ citē investīciju kompānijas "FX Concepts Inc" vadītāju Džonu Teiloru.Viņš sacīja, ka Latvijas valdība vēlas uzsvērt, ka šī Baltijas valsts iekļaujas Eiropā, un eiro ieviešana ir viens no šā procesa aspektiem.Tomēr bažas par finanšu situāciju Grieķijā, Portugālē un citās ES valstīs, kas ir pilntiesīgas eiro zonas dalībnieces, kā arī pēdējā laikā par aktuālu kļuvušais jautājums, vai eiro zona spēj piedāvāt risinājumus, kas būtu individuāli piemēroti katrai eiro zonas valstij, ir licis Latvijas politiķiem aizdomāties, vai ieguvumi atsvērs maksu par dalību eiro klubā, norāda WSJ.Laikraksts atgādina, ka globālā krīze, kas smagi skārusi Latvijas ekonomiku, ir radījusi milzīgas ciešanas Latvijas iedzīvotājiem, valsts iekšzemes kopproduktam pērn krītoties par 18% un bezdarba līmenim decembrī sasniedzot 22,8%. Savukārt drakoniskie nosacījumi dalībai eiro zonā ir ierobežojuši valdības tēriņus līdz tādiem līmeņiem, ka iedzīvotājiem tuvākajā laikā ir maz cerību uz sava stāvokļa uzlabošanos."Tas viss liek Latvijas valdībai sev uzdot jautājumu - vai dalība eiro zonā ir tā vērta, lai ekonomika ciestu no bultām, kādas rada [centieni tikt eiro zonā]," rezumē WSJ.Jau vēstīts, ka Dānijas investīciju bankas "Saxo Bank" valdes priekšsēdētājs Larss Seijers Kristensens pagājušajā nedēļā izteicās, ka Igaunijai nevajadzētu steigties ar eiro ieviešanu jau nākamgad, ņemot vērā pašreizējās finanšu problēmas vairākās eiro zonas valstīs, tostarp Grieķijā un Portugālē, kuras cieš no milzīgiem budžeta deficītiem un parādu apmēriem.Kristensens uzsvēra, ka drīzāk atbalsta Latvijas variantu, kas paredz iestāšanos eiro zonā 2014.gadā, respektīvi, laikā, kad kļūs skaidras EMS nākotnes aprises.Vairākas Igaunijas amatpersonas paudušas pārliecību, ka gaidāmā eiro ieviešana ļaus Igaunijai izkļūt no pašreizējās ekonomiskās krīzes.Pašreizējais ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija pagājušā gada novembrī paziņoja, ka Igaunija 2010.gada jūnijā varētu saņemt atļauju jau 2011.gadā ieviest eiro. Šim viedoklim piekrīt arī Starptautiskais Valūtas fonds.Savukārt Igaunijas Banka decembrī norādīja, ka Igaunija pavasarī būs izpildījusi visus Māstrihtas līguma kritērijus iestājai eiro zonā.Pašlaik eiro zonā neietilpst 11 ES dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis pagaidām neatbilst eiro ieviešanas kritērijiem.Latvija, kas bija spiesta prasīt starptautisko palīdzību ekonomikas problēmu risināšanai, atzinusi, ka nevarēs ieviest eiro līdz pat 2014.gadam. Lietuva nav noteikusi oficiālu laiku eiro ieviešanai, taču prognozes rāda, ka augstā budžeta deficīta dēļ Lietuvas iestāšanās eiro zonā varētu notikt 2013.-2015.gadā.