Kā skaidroja Vāne, praktiski slimnīcai bijis jāizlemj - vai nu pildīt noteikumus, vai arī glābt cilvēka dzīvību. Vienā gadījumā tiktu pārkāpta ārsta ētika, otrā - valstī noteiktā kārtība, taču ārsti lēma par labu cilvēka dzīvībai.
Slimnīca saņēma izsaukumu uz kādu vietu aptuveni 15 minūšu braucienā no Aizkraukles, kur tika ziņots par sievieti, kura bija pārdozējusi medikamentus un lietojusi arī alkoholu.
Kad notikuma vietā ieradās ārstu brigāde, sieviete jau bijusi bezsamaņā un viņas dzīvības glābšanai bija nepieciešama kuņģa skalošana un pieslēgšana pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Brigādei cietusī bija jāved vai nu uz Jēkabpils slimnīcu vai Ogres slimnīcu, ja tur ir brīvas vietas, piebilst Vāne.
Šādā situācijā laika faktors ir noteicošais un kavēties nedrīkst, tāpēc tika nolemts nepieciešamās manipulācijas veikt slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, kaut gan parasti tas notiek reanimācijā, skaidro mediķi.
Pēc neatliekamās palīdzības sniegšanas mediķi sazinājās ar tuvējām daudzprofilu slimnīcām un sieviete tika nogādāta Jēkabpils slimnīcā.
"Tur reanimācijā laimīgā kārtā brīva bija palikusi vēl viena vieta," skaidro Vāne, piebilstot, ka gadījumā, ja būtu jāved vēl kāds pacients, varbūt viņam būtu jāatsaka.
Vāne uzsver, ka praktiski slimnīca varēja nelikties ne zinis un neko nedarīt, jo neatliekamo palīdzību slimnīcā vairs nesniedz, taču šādu situāciju viņa neuzskata par normālu.
Turklāt Aizkrauklē vēl nav ieviests arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests, un nav nekādu vadlīniju par to, kā slimnīcām rīkoties, ja jāsniedz neatliekama palīdzība dzīvībai bīstamās situācijās.
Vāne pēc notikušā sazinājusies arī ar NMP dienesta vadītāju Renāti Pupeli, kura teikusi, ka nepieciešamības gadījumā Aizkraukles slimnīca varot sazināties ar dienestu un pacienti varētu tikt "pārlikti" NMP dienesta mašīnās pa ceļam, lai tālāk tiktu transportēti uz Rīgu vai citām lielajām slimnīcām.
"To vēl var atbalstīt šobrīd, bet kas būs tad, kad iestāsies auksts laiks," vaicā Aizkraukles slimnīcas vadītāja.
NMP dienesta pārstāve Ilze Bukša uzsvēra, ka šajā situācijā, kad reģions vēl nav iekļauts vienotajā dienestā, brigāde jau pa ceļam reģionālajai slimnīcai var ziņot par smago pacientu, jo neatliekamā palīdzība tomēr ir jāsniedz. Nevar izveidoties situācija, ka slimnīcā nav vietas neatliekamās palīdzības sniegšanai, norādīja Bukša.
Jau ziņots, ka no 1.septembra 24 stundu neatliekamo medicīnisko palīdzību visos piecos plānošanas reģionos sniegs 20 slimnīcas.
Rīgas plānošanas reģionā tā būs Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas 1.slimnīca, kā arī Tukuma slimnīca.
Kurzemes plānošanas reģionā 24 stundu neatliekamo palīdzību sniegs Kuldīgas slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Ventspils slimnīca, bet Latgales plānošanas reģionā - Daugavpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Preiļu slimnīca.
Vidzemes plānošanas reģionā neatliekamās palīdzības slimnīcas statusu saglabās Cēsu rajona slimnīca, Gulbenes slimnīcas un Balvu slimnīcas apvienība, Madonas slimnīca un Vidzemes slimnīca, bet Zemgales plānošanas reģionā - Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca un Jēkabpils rajona centrālā slimnīca.
Turpretī Aizkraukles slimnīca, Alūksnes slimnīca, Bauskas slimnīca, Krāslavas slimnīca, Ludzas rajona slimnīca, Rīgas 2.slimnīca, Rīgas rajona slimnīca, Saldus medicīnas centrs un Talsu slimnīca būs aprūpes slimnīcas, kurās būs uzņemšanas un terapijas nodaļas, kā arī dienas stacionārs, kas nodrošinās ķirurģiju, ortopēdiju, paliatīvo aprūpi vai psihiatriju.
(papildināta 1.rindkopa un pievienots VM komentārs)