Vienošanās dokumentā teikts: "ieviesīsim ZRP izstrādātos izglītības sistēmas reformu plānus visā izglītības sistēmā no bērnudārza līdz mūžizglītībai, tai skaitā, ieviešot visiem pieejamu augstākās izglītības finansējuma modeli." Šim punktam VL-TB/LNNK pievienojusi skaidrojumu, ka nacionālā apvienība atbalsta visiem pieejamas augstākās izglītības finansējuma modeļa ieviešanu, vienlaicīgi iestājoties par valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu.
Vienošanās dokumentā teiktajam, ka "neviena Latvijas sabiedrības etniskā vai sociālā grupa nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīga par PSRS okupāciju Latvijas Republikā un tās sekām", VL-TB/LNNK pievieno savu skaidrojumu: "nacionālās apvienības izpratnē neviena etniskā vai sociālā grupa kopumā nevar tikt uzskatīta par atbildīgu par Latvijas okupāciju un tās sekām, tai pat laikā apzināmies, ka Latvijas iedzīvotāju vidū var būt cilvēki, kuru atbildība par okupācijas sekām nav noliedzama".
Savukārt vienošanās dokumentā teiktajam, ka "vienlaicīgi nodrošināsim iespējas ikvienam iedzīvotājam saglabāt un attīstīt savu kultūru un valodu, tai skaitā saglabāsim esošās iespējas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību skolās, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas", VL-TB/LNNK pievieno šādu savas izpratnes skaidrojumu: "Nacionālā apvienība, respektējot koalīcijas partneru atšķirīgo viedokli, saglabā pārliecību, ka Latvijas sabiedrības saliedēšanai ilgtermiņā būtisks priekšnoteikums ir pakāpeniska valsts finansēto mācību iestāžu pāreja uz mācībām valsts valodā".
Ceturtais nacionālās apvienības izpratnes skaidrojums pievienots vienošanās dokumenta tekstam, ka "tiks atvieglota pilsonības iegūšanas kārtība nepilsoņu bērniem." VL-TB/LNNK skaidro: "Nacionālā apvienība to saprot vienīgi kā formālu šķēršļu likvidēšanu, vienlaikus noraidot ideju par automātisku pilsonības piešķiršanu."
Par citiem trīs partiju vienošanās dokumentā minētajiem nosacījumiem VL-TB/LNNK nav paudusi rakstiskas iebildes.
Trīs politisko spēku vadības šovakar parakstītā vienošanās par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu ir vairāku lapaspušu garš dokuments, tam ir pielikums "Vērtības" un "Darbi".
Pielikuma daļā "Vērtības" teikts: "Mūsu kopīgais mērķis ir Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts attīstība, ilgtspējīga izaugsme, globālā konkurētspēja un saliedēta, pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība. Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Valstij ir jāpiedalās Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā. Latviešu valodai kā vienīgajai valsts un oficiālajai valodai ir jākļūst par visu iedzīvotāju sabiedriskās saziņas valodu, tās lietošana sabiedriskajā telpā ir jāpaplašina."
Šajā pielikumā arī solīts: "Mēs turpināsim konsekventi īstenot 1918. gadā proklamētās Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās 1922. gadā pieņemtajā Satversmē, 1990.gada 4.maija Deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un Satversmes tiesas spriedumos, kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības arvien ciešāka integrācija ir Latvijas un Eiropas izaugsmes un konkurētspējas priekšnoteikums. Visas mūsu rīcībpolitikas balstīsies uz stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem."
Pielikuma daļā "Darbi" minēts, ka partijas apņemas ekonomikā un valsts budžeta politikā īstenot reformas striktas fiskālās disciplīnas ietvaros, nepieļaut valsts budžeta deficītu virs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un tālāku valsts parāda attiecības pret IKP pieaugumu. Tiek solīts pieņemt fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu.
Tāpat tiek solīts samazināt darba spēka nodokļu slogu (indikatīvi - 9 procentpunkti no bruto algas) un pārnest to uz patēriņu un nekustamo īpašumu. Sākot ar 2012.gadu, tiek solīts piešķirt sociālā nodokļa atlaides uz vienu gadu uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilglaicīgos bezdarbiekus, jauniešus bez darba pieredzes.
Šajā pielika sadaļā tiek runāts par politiskajām reformām - tautas vēlēta Valsts prezidenta ievēlēšanas un pilnvaru modeļa un likumprojektu izstrādes, par Saeimas vēlēšanu reformas īstenošanu, kā arī tiek solīts sagatavot un virzīt pieņemšanai Satversmes grozījumus par fiskālo atbildīgumu un valsts pienākumu nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu.
Darbu sadaļā tiek minēta arī nodokļu politika un jauna industriālā politika un nodarbinātība.
Vienošanās dokumentā tiek runāts ne tikai par atbalstu vairākām reformām un līdzvērtīgu partnerību reformu īstenošanā, bet arī par naudas lomas mazināšanu politikā, saliedētas sabiedrības veidošanu, pārstāvības demokrātiju parlamenta darbā, komunikāciju ar sabiedrību un starptautiskajām attiecībā.
Iekļauta arī rindkopa, kurā minēts, ka ekstrēmisms nav pieļaujams un "mēs nosodīsim jebkuras ekstrēmisma izpausmes jebkuras politiskas partijas - neatkarīgi no tās atrašanās koalīcijā vai opozīcijā - biedru rīcībā. Ja kāda amatpersona pārkāps valstiski akceptējamas uzvedības normas, divdomīgi izturēsies pret ekstrēmām idejām vai notikumiem, tā tiks nekavējoties atbrīvota no amata."
Dokumentu parakstījis šo trīs partiju Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis, Zatlera reformu partijas valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kā arī nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāji Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars.