Atzīstot šo jautājumu leģitimitāti, Dombrovskis arī norāda, ka šo partiju neņemšana valdošajā koalīcijā varētu būt saistīta ar ideoloģiskām domstarpībām, piemēram, ekonomikas jautājumos. Un jautājums ir, kādi līdzekļi tiek izmantoti savu mērķu sasniegšanai - valodas referendums ir neattaisnojams līdzeklis, jo tas saasina starpetniskās attiecības.
Partiju apvienības Saskaņas centrs retorika rada samulsumu sabiedrībā, tostarp referenduma atbalstītāju nometnē - viņi nav par krievu valodu kā otro valsts valodu, tomēr referendumā gatavojas balsot "par". ZRP frakcijas vadītāja vietnieks visu pašreizējo procesu vērtē kā "diezgan nožēlojamu", un domā, ka iedzīvotāji būs ieguvēji, kad tas būs beidzies.
ZRP piektdienas vakarā valdes sēdē plāno lemt par jautājumiem attiecībā uz iespējamo kampaņu latviešu valodas atbalstam, skaidroja Dombrovskis.
Kā ziņots, referendumā balsot "par" ir nolēmis gan Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), gan SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Jau ziņots, ka 18.februārī notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.