Vilnītis gan atzīst, ka Zatleram bija iespēja izvēlēties un atteikties no privilēģijām, kas viņam pienākas kā eksprezidentam, lai tauta redzētu, ka viņš atšķiras no iepriekšējiem politiķiem, kuri meklēja sev priekšrocības. Viņš arī atzina, ka, atsakoties no privilēģijām, eksprezidents un RP būtu ieguvusi milzīgu atbalstu, taču pašreizējā situācija ļoti negatīvi ietekmē partiju."Zatleram bija izvēle iet ceļu un atteikties no privilēģijām, lai tauta redzētu, ka viņš atšķiras no iepriekšējās politiskās sistēmas un tās politiķiem, kuri meklēja sev kaut kādas priekšrocības, vai arī pieņemt to, kas viņam pienākas. Tauta droši vien gaidīja, ka Zatlera kungs atteiksies no kaut kādām privilēģijām - ka viņam pietiktu ar lētāku mašīnu, nevajadzētu dzīvokli par pusmiljonu, ka dzīvokļa remonts neizmaksātu tik daudz, cik cilvēks varbūt visā mūžā nav spējis nopelnīt," spriež Vilnītis. Viņš sacīja, ka negribot Zatleru kritizēt, norādot, ka tas ir "fiziskas personas konkrēts lēmums"."Nezinu, kā rīkotos viņa vietā, bet, no malas skatoties, man ir sava recepte - manuprāt, ja Zatlera kungs būtu attiecies no kādas viņam pienākošās privilēģijas, tad tauta būtu sajūsmā un viņam būtu milzīgs atbalsts un milzīgs atbalsts būtu Reformu partijai."Vilnītis ar nožēlu atzīst, ka runas par Zatlera dzīvokli un tā dārgo remontu aizēno RP sasniegumus, realizētās reformas, negatīvi ietekmē partiju un tās reitingu. "Ne sevišķi to gribas publiski teikt, taču tas [dzīvokļa jautājums] samulsina arī daudzus mūsu partija biedrus un atbalstītājus - ir nepārtraukti jāskaidro, un tas nav viens zvans dienā, tie ir ļoti, ļoti daudzi zvani, vēstules e-pastā, sarunas, satiekoties uz ielas," atzina Vilnītis.Vienlaikus viņš uzsver, ka "dzīvoklis ir nevis Zatlera, bet valsts īpašums, to izvēlas un remonta tāmes sagatavo valsts akciju sabiedrība VNĪ". "Jāsaprot arī tas, ka dzīvojam spēcīgas politiskās konkurences apstākļos un daudzi ir veicinājuši, lai šīs lietas parādītos publiskajā telpā," spriež Vilnītis.
Tāpat jau ziņots, ka V. Zatlers no komentāriem par dzīvokļa remontu atteicies.
Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne, taujāta par dzīvokļa remonta izmaksām, aģentūrai LETA norādīja, ka dzīvokļa īpašnieks ir VNĪ un detalizētus komentārus par dzīvokļa tehnisko vērtējumu var sniegt tikai VNĪ.
VNĪ dzīvokli bijušajam Valsts prezidentam Zatleram šā gada sākumā iegādājās no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas par 484 934 latiem. Dzīvokli eksprezidenta vajadzībām izraudzījās īpaša komisija, kuru vadīja toreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols.
VNĪ 2012.gada 5.jūlija dzīvokļa vizuālās apsekošanas atzinumā tika minēts, ka dzīvokļa telpu apdares un aprīkojuma līmenis ir atbilstošs komforta prasībām un tas piemērots tūlītējai dzīvošanai. Vienlaikus atzinuma ieteikuma daļā tika arī vērsta uzmanība uz to, ka turpmākai ilgstošai dzīvokļa ekspluatācijai ir vēlams dzīvokļa apdares, inženiertehniskā un sanitārtehniskā aprīkojuma kārtējais remonts ar iespējamo atsevišķu aprīkojuma elementu nomaiņu, jo pēdējais kosmētiskais remonts ticis veikts pirms aptuveni desmit gadiem.
Kā iepriekš skaidroja Krapāne, pie dzīvokļa nodošanas tika saņemti dzīvokļa lietotāja Zatlera iebildumi par īpašuma tehnisko stāvokli un konkrēti priekšlikumi uzlabojumu veikšanai, piemēram, visās dzīvokļa telpās sakārtot elektroinstalāciju, kas ir neatbilstošā tehniskā stāvoklī, veikt apkures katla nomaiņu un apkures sistēmas tīrīšanu, kā arī kanalizācijas sistēmas, kas ir avārijas stāvoklī, nomaiņu. Turklāt lielākajā daļā telpu veicams kosmētiskais remonts, novēršot plaisas griestos un sienās, kā arī grīdas seguma bojājumus. Remonta izdevumu tāme veido 80 867 latus, kas tiks uzkrāti un refinansēti pakāpeniski nākamo desmit gadu periodā.
Savulaik eksprezidentiem Guntim Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai atvēlēto dzīvokļu remontam tika tērētas daudz iespaidīgākas naudas summas, taču viņu dzīvokļi netika pirkti, bet piešķirti VNĪ valdījumā esošajā dzīvojamā mājā Brīvības ielā 38. Mājokli Zatleram nācās pirkt, jo šajā mājā brīvu dzīvokļu vairs nebija.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai piešķirtā dzīvokļa remonts izmaksāja 450 679 latus un lielākā daļa remonta izmaksu jeb aptuveni 145 000 latu tika tērēti par koka paneļiem un iebūvētajām mēbelēm. Savukārt eksprezidenta Gunta Ulmaņa dzīvokļa iekārtošana izmaksāja 112 204 latus. Asu kritiku izpelnījās fakts, ka eksprezidenta dzīvoklī teju par 100 latiem tika pirkts tualetes papīra turētājs un par 630 latiem - spogulis.
Likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu noteikta garantija, ka, atstājot prezidenta amatu, persona, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, saņem no valsts lietošanā vienu valsts dzīvokli. Eksprezidentu dzīvoklis ir valsts īpašums. Valsts prezidenta kanceleja maksā par dzīvokļa īri, veic komunālos maksājumus, gādā arī par dzīvokļa uzturēšanu lietošanas kārtībā.
Patlaban Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. Likumprojektā, ko Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Andris Bērziņš, rosināts atteikties no eksprezidentu nodrošināšanas ar dzīvokli pēc prezidentūras. Kā kompensējošu mehānismu piedāvāts palielināt bijušā prezidenta ikmēneša pensiju, kas dotu iespēju brīvi izvēlēties sev mājokli.