Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Vilks pieļauj iespēju, ka nākamgad Latvijai nenāksies aizņemties ārējos tirgos

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
jautrais
j
.. lielāku stulbumu izdomāt nevar..atdot vienu, lai ar lielāku procenta likmi paņemt citu...tas ir pilnīgs purvs no kura nekad netiksim ārā...šādus ekonmistus ar sūdainu koku jādzen no latvijas ārā..
pakausis
p
aga.. bet redz - vietējā valdošā kliķe domā, ka teksts "bet visi tā dara" ir uzskatāms par argumentu :)) Laikam šiem bērnībā neviens to sakāmo par - "un ja visi leks ugunī" nav stāstījs :))
  • 0
  • 0
Imants
I
Kas valsti kontrolē..? „Nav tiešākas un drošākas iespējas pārņemt kontroli pār nāciju, kā pārņemt tās kreditēšanas sistēmu.” F.A.Bernsons ASV banku asociācijas prezidents. Steidzamies uz eirozonu, nedod Dievs – nokavēsim... Ejot uz referendumu par pievienošanos ES katram Latvijas pilsonim bija divi mērķi : Latvijas drošība un Latvijas visas dzīves standartu pietuvināšana ES valstu standartiem. Pie tam, runājot par drošību, vērā tika ņemts tikai ārējās drošības jautājums attiecībās ar Krieviju, pilnīgi nedomājot par drošības iekšējiem aspektiem. Un domājot par dzīves standartiem – ražošana, darba drošība, sociālo, veselības, izglītības utt, sfērām - tika pieņemts, ka visā pasaulē, izņemot PSRS, šie standarti ir augstāki. Un, pamatojoties uz pašmāju „politiķu” solījumiem, tika gaidīts ES palīdzība šo standartu sasniegšanā. Pēc referenduma izrādījās, ka gaidīt palīdzību tā īsti nav vērts, jo Rietumiem izdevīga ir tikai ražošanas likvidēšana šeit. Un pat attieksme pret jaunajām ES valstīm ir tālu no vienlīdzīgas attieksmes. Šo aspektu, protams, ietekmēja arī pakalpības spējas no pašmāju politiķiem attiecībās ar Rietumiem... Bez apspriešanas Latvijas sabiedrībā kontroli pār Latvijas budžetu nodevām ES „lielajām, valstīm. Atzinām savu lēņa atkarību no tām..? Atzinām, ka Latvijā nav cilvēku, kuri varētu vadīt Latvijas valsti latviešu tautas labumam. Jo šajā piedāvājumā nav pat iluzoras Latvijas ietekmes iespējas uz Eiropas budžets, vienoto Eiropas izglītības sistēmu, vienotiem sociāliem standartiem vai vienotu drošību. Nē. Tikai ārēja kontrole pār mūsu iekšēju budžetu. Un šī valsts neatkarības likvidēšana notiek skaļas tarkšķēšanas laikā par visai samākslotām problēmām. Problēmām, kuras uzputo politisko tukšziedu simbioze – DzintarsParādnieks + LindermanisOsipovs. Vienas politikas konsekventi īstenotāji, jo tikai tā, simbiozē, tie var izdzīvot. Uz tautas iznīcināšanas rēķina. „Stājoties eirozonā mums jābūt pārliecinātiem par to, ka citas valstis ievēro spēles noteikumus.” – tā saka V.Dombrovskis. Žēl ka viņam nav izpratnes tam, ka citas valstis spēlē savu spēli, savam, ne Latvijas, labumam. Un spēles noteikumus diktēs un mainīs tā, kā vajag viņām, ne mums. Labs piemērs no pašmāju pieredzes. Kad no Latvijas iedzīvotājiem vajadzēja izspiest miljardu investīcijām Lietuvas tautsaimniecības attīstībai un LATVENERGO peļņai, tad spēles noteikumi prasīja iestāstīt pasaku par lēto elektrību, kuru it kā saņems Latvijas nodokļu maksātāji. Tagad, kad lēmums pieņemts, spēles noteikumu maiņa jau notikusi. Un ikgadējā enerģētiķu konferencē visai atklāti tika pateikts tas, ka elektrības cenas tikai celsies. Vai tiešām V.Dombrovskis pats tic tam, ka eirozonas spēles noteikumi tiks saglabāti nemainīgi, pat gadījumos kad tas būs izdevīgi tiem, kuri šos noteikumus diktē?
vilis
v
Labi, parāds pieaudzis nebūtiski salīdzinot ar 2010.Par nevajadzību aizņemties nākamgad cerīga ziņa.
Cerīgi! Jo Vienotība zog likumīgi
C
KNAB atrod iemeslu, kāpēc neizmeklēt politiskās shēmas ap „airBaltic”, „Latvijas Krājbanku” un vagonu iepirkumu L. Lapsa 20.12.2011. Komentāri (33) Pietiek novembra beigās publicētais pārskats par oligarhu sarunu noklausīšanos Rīdzenē un to nopludināšanu, diskusijām par AirBaltic nākotni, Pasažieru vilciena skandalozo pasūtījumu un mēģinājumiem to pārtraukt un Krājbankas it kā negaidīto krahu, kas varētu viena milzīga apjoma shēmu mudžekļa ar „politisko jumtu” sastāvdaļas, ir „anonīma informācija”. Šāds formulējums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) devis pamatojumu izvairīties no kriminālprocesa sākšanas. Interesanti, ka par „anonīmu informāciju” KNAB izmeklētāja atzinusi arī Pietiek publiskoto vienošanos par airBaltic privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas daļu un prasību pārdošanu. „Informēju, ka šī gada 14.decembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369. panta 3. daļu, kurā noteikts, ka „kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija”, un 373. panta l. daļu, tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu,” – šāds skan KNAB izmeklētājas Agneses Indriksones oficiālais paziņojums, kurā vēl īpaši norādīts – Pietiek pārstāvim, kurš bija vērsies ar oficiālu iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, „nav tiesību pārsūdzēt augstāk minēto lēmumu”. Pirms tam no nepieciešamības pieņemt lēmumu saistībā ar Pietiek iesniegumu jau atbrīvojās LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Iesniegumu, kurā bija norādīts uz Pietiek rīcībā nonākušu nezināmu personu sastādītu dokumentu, kas, iespējams, norāda uz apjomīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī ar 2011. gada 3. oktobri datētu „Vienošanos”, kas, kā izriet no dokumenta, varētu apliecināt minētos iespējamos noziedzīgos nodarījumus, ģenerālprokurors bija nekavējoties pārsūtījis KNAB. Šis dokuments, kas saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju bija kāda pašmāju advokātu biroja sagatavots neoficiāls pārskats, kas sūtīts ar Latvijas reālijām ikdienā nesaistītām amatpersonām ārvalstīs, detalizēti aprakstīja, kā tieši notikusi airBaltic akciju pārdale un cīņa par pasažieru vilcienu pasūtījumu, kā šajos procesos piedalījušies Latvijas politiķi un oligarhi, kā Latvijas Krājbankas krahs bijis ieprogrammēts jau mēnešus iepriekš, utt.
  • 1
  • 0
Demisija
D
BRIESMAS, cik lieli paradi Latvijai tuvakajos gados jaatdod!!!!!!!
Loms
L
Kas ta nu vienotībai par daudz draugu visiem aldziņām nepietiek.
!!!!!!!!!!!!!!!!!!
!
Nu gan tā rižā satrakojusies! Riesta laiks! Dainis Lemešonoks 21.12.2011. Komentāri (30) Aizrautība, ar kādu Ministru prezidenta partija gatavojas divvalodības referendumam, ir gluži biedējoša tās trulajā destrukcijā. Uzbāzīgi atmiņā atsaucas pavisam senas vēstures ainas: 1904. gadā cariskā Krievija nolēma, ka iekšpolitiskajai stabilitātei ir vajadzīgs neliels, uzvaru nesošs karš – lai tautu pārņem urrāpatriotisma skurbulis un tā ciešāk sakļaujas ap sava patvaldnieka troni. Taču Japāna ar tai uzticēto lomu "netika galā" un sakāva pretinieku, tā paverot ceļu Piektajam gadam. Tagad Vienotība ir gatava samesties kopā ar Vladimiru Lindermanu un Jevgēņiju Osipovu, lai pilnībā sacūkotu etniskās attiecības Latvijas sabiedrībā. Latviešu valoda netiek apdraudēta, ap to tikai ir savērptas ciniskas politiskas spekulācijas. Atkal tiek pašpārliecināti cerēts: nacionālā naida uzbangojums panāks, ka "partija un tauta ir vienotas", tas palielinās politiķu reitingus un piesaistīs vēlētājus ar nesaraujamām saitēm. Latvieši, kas referendumā būs devuši pretsparu krievvalodības tīkotājiem, vairs nekur nevarēs likties – viņiem būs jāturpina stutēt "latviešu valdība", lai cik nepatīkama būtu tās ekonomiskā un sociālā politika. Valdošie politiķi un to līdzskrējēji, cerot uz savas popularitātes kāpumu, nevēlas apjēgt, ka agresīva pretkampaņa un atklāta sabiedrības daļu konfrontācija var beigties tikai kā Pirra uzvara. Nu, labi, latvju patrioti lielā skaitā pārbalsos (par to, zinot mūsu bailību, jāšaubās) otras valsts valodas pieprasītājus, un šī ideja tiks noņemta no dienaskārtības – bet kā mēs pēc tam, abu pušu aģitatoru sarīdīti, tālāk dzīvosim, strādāsim, celsim Latviju? Interesanti, ka Saeimā tieši Nacionālās apvienības pārstāvji sākotnēji bija visprātīgākie, runājot par referenduma ignorēšanu. Tomēr koalīcijas solidaritāte panāca savu, un tagad vienīgi Valsts prezidentam vēl pietiek dūšas iestāties par Latvijas sabiedrības un valsts interesēm pareizāko risinājumu. Referenduma totāls boikots ir visefektīvākā un arī visvieglāk organizējamā akcija. Divvalodības ideja izgāztos tik un tā. Toties tādejādi netiktu uzkurināta etniskā spriedze, jo krievu valodas valstiskošanas kārotājiem, nesaskaroties ar tiešu pretestību un izmisīgi "boksējoties ar tukšumu", būtu grūtāk mobilizēt savus piekritējus. Savukārt latviešu valodas sargātāji pretkampaņā nesarunātu naida un nepārvaramā izbīļa izraisītas nejaucības par krieviem un Krieviju, ko pēc tam pašiem nāktos nožēlot, kaut vai kaulējoties par dabasgāzes cenu, kā arī klausoties niknus šņācienus Briselē vai Vašingtonā par sacūkoto ES un NATO austrumpolitiku.
  • 2
  • 0
Nesaprotu
N
kā var tik klaji dir.t?
:))
:
Tu to dari atklāti ?
  • 1
  • 0
Joks
J
Lūdzu, turpmāk neizmantot manu niku.
Joks
J
Visai dīvaina parādu aprēķināšana. Īpaši par pašvaldībām.
arī prom > Joks
a
... parādnieki VIENMĒR parādus aprēķina dīvaini : "... tērē svešu, bet jāatdod savējais ..." Un parādu piedzinēji - tāpat ... dīvaini : "... haļava ! kruķījam procentus !"
  • 0
  • 0
Kur atbildes, Vilciņ?
K
Joks Kad sabiedrība tiks publicēts viss vienošanās teksts ar SVF un ES? Vai tas ir atkal slepens? Un kas tur rakstīts par visu valsts uzņēmumu prihvatizāciju Vienotības siles papildināšanai? Vai jaunpupītim- Vienotības kasierītim būs atkal krutāka mašinīte un dārgāks bezmaksas vonis? Joks pirms stundas, 2011.12.22 09:08
arī prom
a
... ko nu tu par tik nopietnām lietām ? Ja jau pat zatlera dīvāns bija slepens ...
  • 1
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas