2011 gadā ekonomikas izaugsme ir izrādījās pat spēcīgāka nekā iepriekš tika prognozēts. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu IKP pieaugums šā gada trešajā ceturksnī bija par 6,6% lielāks. Galvenais Latvijas ekonomikas dzinulis 2011. gadā ir bijis eksports. Šā gada laikā IKP struktūra ir kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka - pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā. Tomēr šā gada pēdējos mēnešos novērotā ārējās vides pasliktināšanās liek būt ļoti piesardzīgiem par izaugsmes perspektīvām 2012.gadā.
Neskatoties uz ārējās vides negatīvajām prognozēm, nodokļu ieņēmumu pieaugums ir bijis arī gada pēdējos mēnešos. Piemēram, šā gada vienpadsmit mēnešos kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, bija 3 595,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija par 400,1 milj. latu jeb 12,5% lielāki, vienlaicīgi pārsniedzot plānoto - par 155,4 milj. latu jeb 4,5%.
Īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, šā gada 11 mēnešos Valsts ieņēmumu dienests nodokļos ir iekasējis 3,70 miljardus latu, kas ir par 11,6% jeb 383,19 miljoniem latu vairāk nekā pērn šādā periodā. Visbūtiskāk palielinājušies ir pievienotās vērtības nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.
Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, šobrīd rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi Latvijā ir vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā.
Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā ir bijis arī konkurētspējas pieaugums - produktivitāte arī 2011.gadā ir turpinājusi augt straujāk nekā reālā darba samaksa.
Tāpat, neraugoties uz Latvijas politiskajiem satricinājumiem vasarā, kad tā brīža Valsts prezidents Valdis Zatlers pieņēma lēmumu atlaists 10. Saeimu, Latvija šā gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ar šo emisiju ir tikusi apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos.
11. Saeimas vēlēšanu rezultāts ir ļāvis turpināt iepriekšējo Valda Dombrovska valdību uzsāktā kursa realizāciju, lai nodrošinātu mūsu valsts attīstību. Latvija starptautiskajai sabiedrībai ir pierādījusi stingru politisku un sociālu apņemšanos veikt noteiktos taupības pasākumus.
Jānorāda, ka Latvijas panāktais ekonomikas stabilizēšanā ir būtisks priekšnoteikums, lai 2012.gadā kredītreitingu aģentūras varētu pārskatīt Latvijas kredītreitingu.
Starpbanku kredītu procentu likmes 2010. - 2011.gadā ir atradušās vēsturiski zemākajos līmeņos, Latvijas kredītriska novērtējums ir ievērojami samazinājies un ir zemāks nekā vairākās Eiropas valstīs. 2011.gadā Latvijas banku sektors ir atgriezies pie peļņas.
Jāuzsver arī efektīvs valdības darbs, sagatavojot 2012.gada budžetu. Ja 2011 gada budžets bija stabilizācijas budžets, tad 2012.gada budžets noteiks mērenu valsts attīstību. Pirmo reizi kopš 2004. gada ir nodrošināta valsts pamatbudžeta plānošana ar pārpalikumu, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tai skaitā nodrošinot līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai. Turpmāk valdībai ir jāspēj nodrošināt sabalansētu arī konsolidēto valsts budžetu.
Šā gada beigās, veiksmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, Latvija ir pierādījusi, ka spēj rīkoties atbildīgi un politiski stabili. Esmu gandarīts, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas pozitīvi noslēdza starptautiskā aizdevuma programmu laikā, kad aizvien vairāk valstu ir nepieciešama finansiālā palīdzība. Tā Latvija ir devusi pozitīvu signālu gan kredītreitingu aģentūrām, gan ārvalstu investoriem.
Starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros Latvija ir nodrošinājusi pamatu ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas īstenošanai, ir izstrādāts Fiskālās disciplīnas likums, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā. Ir ļoti svarīgi, ka turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.
Savukārt jau 2012.gada pirmajā ceturksnī ir ļoti svarīgi uzsākt valdības, uzņēmēju un visas sabiedrības kvalitatīvu diskusiju par kompleksiem pasākumiem, apsverot iespēju labu Latvijas ekonomikas rādītāju un stabilitātes eirozonā rezultātā jau no 2013. vai 2014.gada samazināt darba spēka nodokļus, nodrošināt rezultatīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu un paredzēt lielāku atbalstu iedzīvotājiem - īpaši ģimenēm ar bērniem, palielinot neapliekamo minimumu un finansējumu par apgādībā esošajām personām. Ņemot vērā, ka šie pasākumi ir būtiski visiem Latvijas iedzīvotājiem, tautsaimniecības attīstībai un valsts konkurētspējas palielināšanai kopumā, ir svarīgi iesaistīties dialogā visām minētājām pusēm.
Noslēgumā visiem mūsu valsts iedzīvotājiem gribu novēlēt radošas ieceres un drosmīgus mērķus 2012.gadā!