Par to aģentūrai LETA pastāstīja Vilks.
Finanšu ministrija kopā ar Ģenerālprokuratūru un citām iesaistītajām institūcijām ir izanalizējusi situāciju saistībā ar PHARE programmas projekta ieviešanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un uzskata, ka KNAB patlaban var konstruktīvi atrisināt radušos situāciju, ņemot vērā, ka KNAB ir arī piedāvāti konkrēti risinājumi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Viņa arī uzsvēra, ka ministrija rēķinās, ka KNAB izmantos šos piedāvājumus un PHARE projekts tiks veiksmīgi ieviests un noslēgts, sasniedzot visus projekta mērķus.
Kā iepriekš vēstīja vēstīja portāls "Pietiek.com", KNAB līdz galam netika pabeigts Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projekts, kas valstij draud ar 1,18 miljonu eiro (800 000 latu) atmaksu. Formāli raugoties, KNAB nav līdz galam realizējis vēl Alekseja Loskutova (V) laikā sākto projektu integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrādei. Par to decembrī vēstulē premjeru Valdi Dombrovski (V) brīdinājusi Finanšu ministrija (FM). FM aicinājusi Ģenerālprokuratūru līdz maijam izvērtēt projekta rezultātus.
KNAB tika ierosināta dienesta pārbaude par PHARE programmas projekta noslēgtā līguma mērķa īstenošanas un sasniegtā rezultāta atbilstību KNAB un Latvijas interesēm. Saistībā ar minēto projektu Vilnītis vērsās prokuratūrā ar iesniegumu pret Vilku. Prokuratūrā tika lemts atteikt sākt attiecīgo kriminālprocesu, aģentūrai LETA apstiprināja Alvis Vilks.
"Domāju, ka lēmums ir ļoti likumsakarīgs. Tas apstiprina to, ka nav pamata uzskatam, ka tikuši nodarīti kaut kādi zaudējumi, kaitējums vai nodarīti citi likumpārkāpumi," teica Vilks.
Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies iegūt prokuratūras skaidrojumu par šo lietu.
Kā ziņots, šodien KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis pēc disciplinārlietas materiālu izvērtēšanas ir lēmis par sava vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos Alvja Vilka atbrīvošanu no amata.
Vilks pauda viedokli, ka kopumā šis rīkojums ir nepamatots, skaidrojot: "Faktiski tiek uzgrūsti pienākumi, kas man nemaz nebija jāveic, un citu personu neizdarība tiek novelta uz mani. Protams, ka tas tiek pamatots visdažādākajā veidā, bet īsta pamatojuma tam nav, jo tāda tur nevar būt."
Otrs iespējamais pārkāpums, kas tika minēts disciplinārlietā, ir ikdienas sapulču neapmeklēšana pie biroja priekšnieka, norādīja Vilks. "Ar to esot nodarīts kaitējums iestādei un valstij. Bet es negribētu tam piekrist - ja priekšnieks un vietnieks sēž blakus kabinetos, tad, manuprāt, šāda motivācija atbrīvošanai no amata ir vienkārši neloģiska un absurda."
Uz jautājumu, vai Vilks minētās sapulces ir apmeklējis, viņš norādīja, ka sākumā tā ir darījis, tomēr tajās "nekad nav tikuši izskatīti kādi nopietni jautājumi - faktiski diezgan lieka laika izšķērdēšana". Vilks esot rosinājis kādas citas saziņas formas, bet tas neesot ticis ņemts vērā. Sapulču neapmeklēšana tikusi minēta arī kā viens no pārkāpumiem Jutai Strīķei