Tāpēc jau ir tādi cilvēki kā Mubaraks, Kadafi un Kastro. Man par tādu negribētos kļūt. Man piemīt pašcieņa”, saka V.Vīķe-Freiberga.Taču šobrīd situācija, viņasprāt, nav tik dramatiska, lai viņa izšķirtos par šādu soli: “Tai situācijai jābūt tādai, ka ir izmisums. Mums amatā ir prezidents ar četru gadu pieredzi, un neesmu dzirdējusi, ka viņš būtu izdarījis kaut ko ļaunu vai nekompetentu. Runājot par to ideju, ka mani varētu aicināt, — es neesmu aicināta, starp citu. Bet vispirms vajadzētu noskaidrot, vai esošais prezidents var vai nevar turpināt. Pēc četriem gadiem tas būs aktuāli, ne šobrīd”.Vīķe-Freiberga izsaka atbalstu iniciatīvai mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, nosakot, ka prezidentu ievēl tauta: “Jā. Tas mainītu to varas līdzsvaru, kāds patlaban valda valstī. Tas būtu būtisks faktors gadījumos, kad koalīcijā spēku sadale varbūt traucē lietas virzīt uz priekšu tā, kā ideāli tam vajadzētu būt. Ar stiprāku prezidentūru virzība varētu būt mērķtiecīgāka. Bet pāreja uz pilnīgi prezidentālu republiku man šķistu pārāk radikāls solis. Loģiskāk būtu parlamentāra valsts ar tautas vēlētu prezidentu, kā tas ir daudzās citās valstīs”.Viņa gan atzīst - ja būtu tautas vēlēts prezidents, viņa, visticamāk, nebūtu kļuvusi par Latvijas prezidenti: “Pirmajās vēlēšanās droši vien ne. Tā ir pilnīga taisnība. Protams. Uz otro mandātu gan varētu būt tikusi ievēlēta”.
Pilnu interviju lasiet žurnāla Playboy jaunākajā numurā!