Sākotnēji skatot šī likuma grozījumus, Saeima lēma atcelt likumā noteikto ierobežojumu rajona (pilsētas) vai apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt savu amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Tad prezidents grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai, paužot viedokli, ka šī ierobežojuma atcelšana nav vērsta uz tiesu sistēmas attīstību.
Skatot šo likumu atkārtoti, Saeima vienojās šos ierobežojumus tomēr saglabāt.
Likumā paredzēto ierobežojumu atcelšanu 2015.gadā rosināja Tieslietu ministrija (TM), un valdība to atbalstīja. TM toreiz skaidroja, ka tādējādi tiktu nodrošināts, ka vakantajā tiesas priekšsēdētāja amatā saskaņā ar izsludināto konkursu, veicot visu tiesas priekšsēdētāja kandidātu izvērtēšanu, var iecelt objektīvi spēcīgāko un piemērotāko amata kandidātu. Arī vairums tiesu varas pārstāvju iestājās pret ierobežojumiem.
Savukārt Vējonis, nododot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, pauda: "Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus."
Valsts prezidents uzsvēra, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.
"Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību," skaidroja Valsts prezidents.