Pīlēna kandidatūru pieteikuši visi 15 AS Saeimas frakcijas deputāti.
Pīlēns ir pirmā no publiski izskanējušajām kandidatūrām, kas ir oficiāli pieteikta Valsts prezidenta vēlēšanām.
Kā ziņots, Pīlēna ievēlēšana par Valsts prezidentu nenozīmētu valdības krišanu, jo prezidenta vēlēšanas un valdības stabilitāte ir nesaistīti jautājumi, aģentūrai apgalvoja AS frakcijas vadītājs Tavars.
Valsts prezidenta vēlēšanas būs neliels izaicinājums arī koalīcijai, bet tās nebūs kritiskas ne valdībai, ne tās vadītājam Krišjānim Kariņam (JV), uzsver Tavars.
AS frakcijas vadītājs šajā kontekstā arī norāda, ka neoficiālās sarunās kādi no koalīcijas deputātiem pozitīvi vērtējot Pīlēna kandidatūru. Tāpat koalīcijas partijas tiks aicinātas tikties ar AS dibinātāju, lai iepazītos ar viņa redzējumu.
Kā ziņots, līdz 13.maijam varēs pieteikt Valsts prezidenta amata kandidātus, bet prezidenta vēlēšanas Saeimā paredzētas maija pēdējā dienā.
Līdz ar Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanas termiņa sākšanos koalīcijā nemainīgi saglabājas nevienprātība, divām valdības partijām virzot katrai savu kandidātu. AS Valsts prezidentam amatam virza Pīlēnu, savukārt Nacionālā apvienība (NA) - pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Iepriekš atbalstu signāli Levitam nāca arī no lielākās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība", taču viens no JV līderiem, premjers Krišjānis Kariņš (JV) trešdien intervijā TV3 izteicās, ka nevar izslēgt prezidenta amata kandidāta piedāvāšanu arī no JV puses.
Nevarot izslēgt, ka arī JV parādās savs kandidāts vai ka atbalstāms kļūst pagaidām publiski neatklātais partijas "Progresīvie" kandidāts. "Pārsteigumi var būt dažādi. Šobrīd es neko izslēgt nevaru," sacīja Kariņš.
"Progresīvie" savu kandidātu plāno paziņot ceturtdien, 11.maijā. Zaļo un zemnieku savienība vēl lems, vai virzīt savu pretendentu.