Valstij būs jāizmaksā Seržantam trīs gadu alga

Kā informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, piektdien pēcpusdienā tiesa nospriedusi apmierināt Seržanta pieteikumu daļā, uzliekot pienākumu Latvijas valstij atlīdzināt viņam nesaņemto darba samaksu atbilstoši spriedumā noteiktajiem nosacījumiem par laiku no 2007.gada 20.septembra līdz 2010.gada 1.novembrim.Tāpat tiesa uzlikusi par pienākumu IeVP divu nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas rakstveidā atvainoties Seržantam par viņa tiesību aizskārumu. Tomēr Seržanta pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 3000 latu apmērā apgabaltiesa noraidījusi, informēja Trubiņa.Administratīvās apgabaltiesas 14.septembra spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā. 30 dienu laikā to var pārsūdzēt Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamentā.Kā ziņots, Administratīvā apgabaltiesa šo lietu pēc būtības skatīja 20.augustā. Sākotnēji bija plānots, ka spriedums būs pieejams 10.septembrī, taču tas bija gatavs vien 14.septembra pēcpusdienā.Seržants 2007.gada 20.septembrī tika atvaļināts no dienesta IeVP, kur viņš ieņēma priekšnieka palīga amatu. Mainoties pārvaldes struktūrai, priekšnieka palīga amats tika likvidēts un Seržantam tika piedāvāts ieņemt Centrālcietuma Uzraudzības daļas vecākā inspektora amatu, no kura viņš atteicās. Rīkojumu par atvaļināšanu Seržants pārsūdzēja Tieslietu ministrijā (TM), kas 2008.gada 7.janvārī to atstāja negrozītu.Pēc tam Seržants vērsās tiesā, apstrīdot šo TM lēmumu, ar kuru cita starpā tika noraidīts arī viņa pieteikums par atlīdzības izmaksāšanu.Seržanta lieta vairākas reizes tika izskatīta arī AT Senātā, kura pēdējais - 2011.gada 14.oktobra - spriedums noteica, ka apgabaltiesai vēlreiz jāvērtē Seržantam nodarītais morālais un mantiskais kaitējums. AT Senāts nemainīja apgabaltiesas spriedumu par TM lēmuma atzīšanu par prettiesisku.Kā bija teikts Senāta 2011.gada 14.oktobra spriedumā, apgabaltiesa ar iepriekšējā sprieduma atcelto daļu uzlikusi par pienākumu valstij atlīdzināt Seržantam mantiskos zaudējumus, izmaksājot 495 latus par katru darba piespiedu kavējuma mēnesi no 2007.gada 20.septembra līdz 2010.gada 1.novembrim jeb ap 18 000 latu, kā arī vēl 3000 latu morālā kaitējuma atlīdzību, jo tikušas aizskartas viņa pamattiesības pildīt valsts dienestu.Savukārt Senāts konstatējis, ka Seržants izvirzījis prasījumu par nesaņemtā atalgojuma atlīdzināšanu, kas nav vērtējams kā prasījums par zaudējumu vai kaitējuma atlīdzināšanu, kā to darījusi apgabaltiesa, pārbaudot nesaņemtās darba algas atlīdzināšanu pieteikuma autoram pēc zaudējumu atlīdzināšanas kritērijiem. Līdz ar to apgabaltiesas spriedums šajā daļā ir atceļams, nolēma Senāts.Senāts bija atzinis, ka tad, ja notikusi amatpersonas prettiesiska atbrīvošana no dienesta, ir iespējams atjaunot to stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, proti, novēršot prettiesiskā administratīvā akta sekas - atjaunojot amatpersonu dienestā un atlīdzinot tai nesaņemto atalgojumu.Senāta ieskatā, apgabaltiesa nepamatoti nebija ņēmusi vērā to, ka konkrētajā lietā pieteicējam ar atlaišanu radītās sekas daļēji var tikt novērstas, izlemjot jautājumu par nesaņemtā atalgojuma atlīdzināšanu un nosakot tā konkrēto apmēru, savukārt no prasījuma atjaunot dienestā Seržants pats atteicies tiesvedības laikā.Minētie apstākļi ir vērtējami, lai noteiktu adekvātu morālā kaitējuma atlīdzinājuma veidu un apmēru, līdz ar to jautājums par morālā kaitējuma atlīdzinājuma veidu un apmēru risināms pēc tam, kad ir galīgi izlemts pamatprasījums, tostarp par prettiesiskā administratīvā akta seku novēršanu, kas arī ir saistīts ar izmaksām no valsts budžeta līdzekļiem, iepriekš atzina Senāts.