Par to vēl būs jālemj valdībai, tomēr, visticamāk, Saeimā nonāks pensiju likuma grozījumi, kas paredzēs arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada.
"Uzskatu, ka atbalsts Ministru kabineta komitejā nozīmē arī to, ka, visticamāk, šādā redakcijā tas tiks apstiprināts arī valdībā, no kā izriet nepieciešamība gatavot konkrētus likuma grozījumus, ar kuriem ceru, ka līdz 1.maijam tiekam Saeimā," aģentūrai BNS pavēstīja labklājības ministre Ilze Viņķele.
Iepriekšējā valdība bija atbalstījusi koncepciju, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek celts no 2016.gada, kam bija piekrituši arī sociālie partneri ‒ arodbiedrības un pensionāri, kuri šo priekšlikumu jau uzskatīja par kompromisu. Darba devēji savukārt uzskata, ka pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina vēl ātrāk ‒ jau nākamajā gadā.
"Man ir signāli, ka arī 2016.gads netiks atbalstīts. Būsim godīgi, arī 2016.gadā darbavietas nerastos. Ja mēs to neizdarām pašlaik, pastāv lieli riski, ka vecumu nepaaugstinās nekad," uz arodbiedrību iebildumiem valdības sēdē atbildēja Viņķele.
Arī Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka izmaiņas esošajā sistēmā ir objektīva nepieciešamība un tas ir piespiedu pasākums. Arī viņa vērtēja, ka, visticamāk, šādi priekšlikumi tiks iestrādāti pensiju likumā un tiks virzīti izskatīšanai Saeimā. "Vai ir iespēja kaut ko mainīt, tas nozīmē problēmas risinājumu atlikšanu. Mēs gribētu cerēt, ka šādi priekšlikumi arī nonāks Saeimā," teica Jaunzeme.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers norādīja, ka pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana jau no 2014.gada nozīmēs, ka netiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis, jo aptaujas liecināja, ka to neatbalsta 80%.
"Mēs pagājušajā gadā vienojāmies, ka piekrītam pensionēšanās vecuma pakāpeniskai paaugstināšanai no 2016.gadam. Mēs varam piekrist paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2012.gada darba devējiem. Šo kategoriju var izdalīt, un, ja viņi tik ļoti grib to darīt, kāpēc mums kā arodbiedrībai tam nepiekrist," ironizēja Krīgers.
Tomēr arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) minēja, ka mēs nevaram izlikties, ka mums problēmu nav. Viņš aicināja koncepciju atbalstīt, bet, līdz tā nonāks līdz valdībai, par to vēl diskutēt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Valdības sēdē pret iespējamām izmaiņām izdienas pensiju saņēmējiem iebilda Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas pārstāvji, kuri vērsa uzmanību, ka šis jautājums ir ļoti jutīgs un cilvēki, baidoties no izmaiņām, varētu izmantot esošos likumus un pieprasīt izdienas pensiju, kā dēļ dienesti varētu pazaudēt daudz darbinieku.
Valdības komitejas apstiprinātā koncepcija paredz, ka pašreizējais pensionēšanās vecums 62 gadi tiks paaugstināts pakāpeniski, proti, 2014.gadā un 2015.gada 1.janvārī paaugstinot par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 65 gadu vecums.
Atbalstītā koncepcija arī paredz, ka vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiek celts pensionēšanās vecums priekšlaicīgajām pensijām ‒ 2014. un 2015.gadā paaugstinot par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 63 gadu vecums, kā arī paredzot noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Attiecībā uz minimālo apdrošināšanas stāžu noteikts, ka līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada no minētā datuma tiek palielināts arī tiesību uz valsts vecuma pensiju iegūšanai nepieciešamais minimālais apdrošināšanas stāžs no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada – līdz 20 gadiem.
Koncepcija paredz izdienas pensiju piešķiršanai nepieciešamā vecuma paaugstināšanu, paredzot izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, kurā tostarp noteiktu pakāpeniski no 2014.gada paaugstināt izdienas pensijas vecumu un pārskatīt izdienas pensijas stāžu, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.
Koncepcija sociālās sistēmas ilgtspējai arī paredz noteikt termiņu – 2014.gadu, kurā pārstrukturizējams piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avots no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.