Kā rakstīts atbildes projektā Saeimas deputātu grupai, Ministru kabinets (MK) pilnībā piekrīt Saeimas deputātu grupas vēstulē paustajam viedoklim un minētajiem argumentiem, pamatojot Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas nepieciešamību un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveides aktualitāti.
Apzinoties Okupācijas muzeja un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla lomu Latvijas vēstures izpratnes un sociālās atmiņas veidošanā, MK atbalsta Okupācijas muzeja ēkas paplašinājuma nepieciešamību un muzeja atrašanos Strēlnieku laukumā un iestājas par konsekventu deklarācijas par Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadītā MK iecerēto darbību Valdības rīcības plānā paredzētā uzdevuma īstenošanu. Uzdevums paredz realizēt Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju, tā piebūves Nākotnes nams un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla celtniecību līdz 2017.gada 1.jūlijam.
Atbildē norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja likumā, kas reglamentē muzeja darbību, noteikts, ka muzeja atrašanās vieta ir Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1. Likumā konkretizēta arī muzeja saistība ar minēto atrašanās vietu, nosakot, ka muzejam ir lietojuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, muzeja darbības nodrošināšanai un muzeja krājuma izvietošanai. Tā kā pašreizējās telpas 1341 kvadrātmetra apjomā muzejam bija par mazu, 2011.gadā MK pieņēma lēmumu sākt Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas un piebūves projektēšanu. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību 5.IELA izstrādātajā Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektā muzeja ēka pēc rekonstrukcijas tiek plānota 2552,59 kvadrātmetru platībā.
Šobrīd Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai izlietotais finansējums sasniedz 346 060 eiro. Pēc tehniskā projekta akceptēšanas Rīgas pilsētas būvvaldē plānots veikt atlikušo maksājumu par tehniskā projekta izstrādi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību 5.IELA 76 230 eiro apmērā.
Kultūras ministrija atbildē piebildusi, ka ir organizējusi arhitektu grupas iesnieguma, kurā tiek apšaubīta Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas nepieciešamība, apspriešanu un analīzi dažādās auditorijās, uzklausot iespējami plašas sabiedrības viedokli - 2015.gada 18.martā atzinumu par atbalstu projekta turpināšanai sniedza Latvijas Muzeju padome, 2015.gada 7.aprīlī jautājums tika izskatīts Nacionālajā arhitektūras padomes sēdē, 2015.gada 27.aprīlī notika publiska diskusija ar iesaistīto pušu piedalīšanos Latvijas Arhitektu savienībā, 2015.gada 29.aprīlī jautājums tika izskatīts Latvijas Nacionālās kultūras padomes sēdē. 2015.gada 21.maijā Latvijas Nacionālās kultūras padomes viedokli par projekta turpināšanu akceptēja "Kultūras alianse". Stingru atbalstu Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijai, tā sauktā Nākotnes nama būvniecībai un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidei ir paudusi Pasaules Brīvo latviešu apvienība.
Kā ziņots, 23 Saeimas deputāti no parlamentāriešu grupas Latvijas Okupācijas muzeja atbalstam maijā bija nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Vēstulē deputāti iestājās par to, lai tiktu izpildīti valdības rīkojumā un valdības rīcības plānā paredzētie mērķi - līdz 2017.gada 1.jūlijam rekonstruēta Okupācijas muzeja ēka, uzcelta tās piebūve un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls. Deputāti norādījuši, ka, neveicot Okupācijas muzeja rekonstrukciju un neuzceļot tā piebūvi, privātajam muzejam nav iespējams izpildīt Saeimas pieņemtajā Latvijas Okupācijas muzeja likumā noteiktos valsts uzdevumus.
Saeimas deputāti norādījuši arī uz jau ieguldīto 400 000 eiro zaudējumu valstij, ja projekts netiks turpināts. Jauna projekta izstrāde būtu ilggadējs process, kura finansēšana šobrīd nav garantējama. Deputāti uzvēruši, ka Okupācijas muzejs nevar attīstīties bez rekonstrukcijā paredzētās "Nākotnes nama" piebūves.
Jau ziņots, ka 20 arhitekti, kuru vidū ir tādi profesionāļi kā Zaiga Gaile, Aldis Sīlis un Uldis Lukševics, iebilst pret Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu. Arhitekti uzsver, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai. Arhitekti savus viedokļus pauduši ne vien Latvijas sabiedrībā, bet arī izplatījuši ārzemēs - starptautiskajā modernās arhitektūras tīmekļa vietnē www.docomomo.com.
Vēl cita arhitektu-pilsētbūvnieku grupa lūgusi kultūras ministrei Dacei Melbārdei (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK) ēku atzīt par aizsargājamu kultūras pieminekli. Melbārde uzsvērusi, ka Okupācijas muzeja nozīmi ietekmē tā saturs un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi, nevis tā arhitektūra. Viņa arī norādījusi, ka ēkas piebūve neapdraud Rīgas vēsturisko centru kā UNESCO Pasaules mantojumu. Tāpat Okupācijas muzeja biedrība iebilst, norādot, ka rekonstrukcijas projekta apturēšana varētu apdraudēt muzeja darbību. Muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.
Valdības vadītāja Straujuma apliecinājusi, ka valdība lēmumu par Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu nemainīs. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina. Pašlaik Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlikusi Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt. Plānots, ka vajadzīgie dokumenti būvvaldē tiks iesniegti jau jūlijā.