Pašas nezināšana saniknoja deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli (Vienotība), kura intervijas laikā centās žurnālistei izraut no rokām jautājumus, lai pārbaudītu žurnālistes zināšanas. Uz to J.Kursīte-Pakule saņēma žurnālistes atbildi, ka viņai par budžetu nebūs jābalso, bet deputātei gan.
Savukārt bijusī Delnas vadītāja, deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) samelojās, ka uz jautājumiem atbildēs vēlāk, taču kārtējo reizi izvairījās no atbilžu sniegšanas, slapstoties no žurnālistiem Saeimas gaiteņos.
Pērnā gada nogalē, balsojot par 2011.gada budžetu, deputātiem bija vājas zināšanas par tā pamatdatiem un arī pagājušajā nedēļā, atbalstot budžeta grozījumus, tautas kalpu kompetence izrādījās vāja.
2011.gada budžeta grozījumu projekts Saeimā tika virzīts triecientempā un neviens no koalīcijas deputātiem pret šādu steigu neiebilda. Grozījumi paredzēja virkni būtisku izmaiņu, kas skars ikviena iedzīvotāja maku.
Līdz ar budžeta grozījumiem parlamentā ir pieņemti arī deviņi pavadošie likumi – grozījumi likumā par akcīzes nodokli, par pievienotās vērtības nodokli, par izložu un azartspēļu nodokli, kā arī citi.
Taču, kā izrādās, daudzi tautas kalpi nav mācījušies no savām un kolēģu kļūdām un arī pagājušajā nedēļā tikai retais bija spējīgs atbildēt, kādas izmaiņas tie atbalstījuši. Pat elementārs jautājums, kāds ir kopējais konsolidācijas pasākumu apjoms 2011.gada budžeta grozījumos, lielai daļai koalīcijas deputātu sagādāja problēmas. Tāpat atšķīrās deputātu atbildes par plānotajām ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, kā arī paredzēto valsts budžeta deficīta apmēru, kas ir viens no galvenajiem starptautisko aizdevēju izvirzītajiem kritērijiem.
Arī par tik būtiskajiem nodokļu likmju grozījumiem, kas no šī gada vidus sadārdzinās dabasgāzes un benzīna cenu, līdz ar to radot lielāku mīnusu ģimeņu budžetos, lielai daļai skaidrība maza.
Interese par deputātu zināšanām un atbildību, lemjot par iedzīvotājiem svarīgām lietām, atsevišķus tautas kalpus pamatīgi nokaitināja. „Man dzīvē skaitļi nav bijuši dominējoši. Lai gan skaitļu maģija... varbūt jā. Un šī nav ne laba skaitļu maģija, ne laba skaitļu prakse,” sacīja deputāte Janīna Kursīte-Pakule.
Kā uzskata Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, Saeimas deputātiem budžeta pamatprincipi noteikti būtu jāzina. „Būtu jāzina, kāda ir lēmuma būtība, kādi ir lielākie cipari, jo viņi balsojot apstiprina, ka piekrīt šādām izmaiņām. Ja paši nezina, ko apstiprinājuši, tas ir dīvaini. Tas liecina, viena iespēja, ka deputāti neorientējas šajos jautājumos. Otra iespēja, ka viņiem nav svarīgi, kas ir ļoti dīvaini. Līdz ar to nākamais jautājums - vai viņi tiekas ar vēlētājiem un vēlētāji uzdod šādus jautājumus? Deputāti būtu spiesti lielās kategorijās sekot šādām lietām līdzi,” sacīja Kazāks.