Intervijā Latvijas Televīzijā Ušakovs trešdien bija spiests izskaidrot, kāpēc piedalījies parakstu vākšanā par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tādējādi paužot atbalstu oficiālai divvalodībai Latvijā. Šis viņa solis izraisījis plašu rezonansi, jo SC no šīs iniciatīvas iepriekš norobežojās.
"Mērķis nemainās – tā ir saskaņa. Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai, bet jādomā par to, ko darīt ar krievu valodu. Vai tas ir normāli, ka valoda, kurā runā trešdaļa iedzīvotāju, tiek uzskatīta par tādu pašu valodu kā ķīniešu valoda vai kirgīzu valoda? Statuss ir zemāks kā angļu vai franču valodai, kas ir oficiālās Eiropas Savienības valodas! Pasakiet, ka tā ir nacionālā minoritātes valoda, lai, piemēram, pašvaldībā var iesniegt papīru ar sūdzību par komunāliem pakalpojumiem krievu valodā. Un viss. Un neviena latvieša tiesības nezināt krievu valodā nebūs apdraudētas," pauda Ušakovs, norādot, ka šāds cilvēks būs lojālāks Latvijai.
Uz jautājumu, ka viņa lēmums piedalīties parakstu vākšanā par divvalodību Latvijā, ir necieņas izrādīšana latviešiem, Ušakovs norādīja, ka viņam nav bijušas ilūzijas, ka gaidāmi ārkārtīgi daudz pārmetumu par nelojalitāti, kā arī viņu nosauks par valsts nodevēju. Pēc viņa vārdiem, viņš ir gatavs arī zaudēt vēlētāju atbalstu šī soļa dēļ.
"Man ir tikai viens mērķis, lai kādreiz Latvijā būtu izveidota sabiedrība, kur cilvēki var sadzīvot kopā, un es izvēlēšos instrumentus, ko uzskatīšu par pareiziem. Ja es no tā zaudēšu daļu no vēlētājiem, tā ir maksa, ko man vajadzēs samaksāt," atbildēja SC līderis.
Jau ziņots, ka pašlaik notiek parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valoda būtu otra valsts valoda Latvijā.
Pirmajā nedēļā, kopš Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi parakstu vākšanu, to atbalstījuši 11 482 pilsoņi. Parakstu vākšana sākās 1.novembrī un ilgs līdz mēneša beigām.
Lai grozījumi nonāku Saeimā, jāsavāc 154 379 vēlētāju paraksti. Ja Saeima tos noraidīs vai pieņems grozītā veidā, tiks izsludināts referendums.
Parakstu vākšana CVK jārīko, jo iepriekš biedrība Dzimtā valoda par Satversmes grozījumiem savāca 12 tūkstoš pilsoņu parakstu.