Likums noteic, ka SAB direktora lēmumu par atteikumu izsniegt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
"Protams, pārsūdzēšu. Es zinu, ka man ir taisnība un ir subjektīvs lēmums. Un, spriežot pēc tā, ka par to es uzzināju no televīzijas, tas liecina vismaz par nekārtībām šajā instancē," atzina Urbanovičs.
Par iemesliem, kāpēc Urbanovičam atteikta pielaide, pagaidām nerunā ne Urbanovičs, ne SAB. Specdienesta preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, nesaucot konkrētu deputāta uzvārdu, aģentūrai BNS apstiprināja, ka pēc personu pārbaudes birojs ir pieņēmis lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu vienam Saeimas deputātam.
Informācija par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu nosūtīta gan attiecīgajai personai, gan Saeimai, norādīja preses sekretāre.
SAB vēstulē ir norādīti likuma "Par valsts noslēpumu" punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši pamatā pieņemtajam lēmumam par pielaides atteikumu, klāstīja Rāta-Saliņa.
Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.
Tāpat pielaide tiek atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Tāpat likums paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Savukārt Urbanovičs teica, ka ir saņēmis vēstuli, taču tās slepenības rakstura dēļ nevarot to citēt.
"Tur ir tikai daudzi panti nosaukti kaut kādos likumos. Es uzskatu, ka pret valsti neesmu noziedzies nevienā veidā un nekādus noslēpumus nevienam neesmu izpaudis un arī nezinu. Es nestāstīšu, kas tur rakstīts ne jums, ne kādam citam, bet savu godu man ir jāmēģina aizstāvēt," norādīja deputāts.
Pagaidām nav zināms, kurš deputāts varētu darboties Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Šis jautājums nav Urbanoviča, bet frakcijas kompetencē. "Frakciju informēšu un, ko mēs lemsim, jūs uzzināsiet," sacīja parlamentārietis.
TV3 raidījums Nekā personīga svētdien vēstīja, ka, pēc neoficiālām ziņām, Urbanoviča vietā Saeimas Nacionālās drošības komisijā varētu strādāt Andrejs Klementjevs, kuram jau ir šāda darba pieredze.
SAB preses sekretāre informēja, ka patlaban 30 deputātiem izsniegta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu, kā jau minēts, vienam deputātam atļauja atteikta, bet desmit pārbaudes lietas vēl ir izskatīšanas stadijā.
Nekā personīga arī ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir sākta izmeklēšana par Saskaņas centra finanšu tīrību pirms Saeimas vēlēšanām. Biroja uzmanības lokā nonākusi arī kampaņa parakstu vākšanai par referendumu par otras valsts valodas statusu krievu valodai.
Līdzīgi kā iepriekšējā, arī šajā – 11.Saeimā – SC priekšsēdētājs Urbanovičs vēlējās turpināt darbu parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Šajā komisijā izskata īpaši svarīgus jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību, tādēļ tās locekļiem nepieciešama augstākā pielaide valsts noslēpumam. Deputātam tāda iepriekšējā Saeimā bija, taču 11.Saeimā tā bija jāprasa no jauna.