Kā vēsta Db.lv, viņš norādīja, ka amatpersonas tobrīd nav zinājušas kā rīkoties, un valdības un Latvijas Bankas parakstītais memorands par noguldījumu drošību BB bijusi «laba griba».
Latvijas Banka bija apjukusi, nemaz nerunājot par finanšu ministriju, līdz ar to nevienam nebija skaidra un droša skatījuma, viņš teica.
Ulmanis arī sacīja, ka pašu memorandu komentēt nevarot, jo ir pagājis laiks. Viņš skaidroja, ka tas, kas norādīts oficiālajos dokumentos, arhīvā esot pareizs.
Savukārt toreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs tiesas sēdē stāstīja, ka savulaik ir piedalījies valdības sēdēs, kurās runāts par bankas problēmām. Viņš atcerējās, ka tai tolaik bija radušās īslaicīgas problēmas – runa bijusi par pāris miljoniem latu. Lai BB varētu sakārtot bilanci, Latvijas Banka un valdība lēma, ka tām būtu jāiesaistās. Tās izrādījušās savu labu gribu, lai aizsargātu noguldītāju intereses.
Jau ziņots, ka bankas likvidatora BDO un Latvijas valsts strīdu pēc būtības Rīgas abagabltiesa sāka izskatīt šā gada 22. jūnijā, lai gan tiesā šī lieta bijusi iesniegta jau 2005.gadā. Tās ietvaros BDO lūdz piedzīt no valsts Latvijas Bankas (LB) un Finanšu ministrijas personā Ls 238 miljonus. Pamatojums – kopumā valsts neko īsti neesot darījusi, lai novērstu naudas aizplūšanu no Bankas Baltija. Līdz ar to varētu tikt aktualizēts jautājums par Latvijas Bankas amatpersonu atbildību Bankas Baltija lietā pēc tam, kad būs izskatīta Bankas Baltija likvidatoru civilprasība.
6. jūlijā uz tiesu aicināti arī bijušie premjeri Māris Gailis un Einārs Repše.
(papildināta visa ziņa)