Aptaujas dati liecina, ka, lai gan lielākās daļas iedzīvotāju vēlmes saskan ar Latvijas Bankas politiku – t.i., lats nav jādevalvē, tomēr lielā daļā sabiedrības šajā jautājumā valda spriedze un neticība tam, ka Latvijas Banka patreizējo lata kursu saglabās, skaidro aptaujas veicēji. "Jādomā, ka cēlonis šai neticībai ir visaptverošā uzticības krīze varas pārstāvjiem, kad iedzīvotāji neuzticas ne parlamentam, ne valdībai, ne politiķiem, ne ierēdniecībai, ne arī centrālajai bankai. Tā 2009.gada jūlijā uzticēšanos Latvijas Bankai kā institūcijai ir pauduši tikai 32% iedzīvotāju, bet neuzticēšanos – 52%," uzsver SKDS.
Gandrīz 2/3 iedzīvotāju uzskata
(64%), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes
kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. Tā 10% iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24% - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.
Analizējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju atbildes, vērojams, ka caurmērā biežāk lata devalvācijas iespēju kā lielu vērtē iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (40%), krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji (41%), kā arī Latgalē (45%) un Vidzemē (18%) dzīvojošie.
Savukārt, caurmērā biežāk lata devalvācijas iespēju kā mazu vai pat nekādu vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību (24%), augstiem ienākumiem (32%), kā arī Rīgā (24%) un Kurzemē (25%) dzīvojošie.