Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka CVK Ždanokas pārsūdzētajā lēmumā, atsaucoties uz valsts drošības iestāžu atzinumiem, kas balstīti uz operatīvās darbības rezultātā iegūtām ziņām par faktiem un to izvērtējumu, pamatoti secinājusi, ka pieteicēja ar savu rīcību rada apdraudējumu Latvijas valsts neatkarībai un demokrātiskas tiesiskas valsts principiem.
Par minētā secinājuma pamatotību apgabaltiesa pārliecinājusies tiesas sēdes slēgtajā daļā, iepazīstoties ar Drošības policijas (DP) uzrādītajām ziņām par faktiem.
Apgabaltiesa konstatēja, ka CVK ir ievērojusi tiesību normas, uz kurām tā atsaukusies sava lēmuma pamatojumā.
Administratīvās apgabaltiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Kā ziņots, kopumā dažādu iemeslu dēļ CVK no vēlēšanu kandidātu sarakstiem svītroja desmit cilvēkus.
Par Ždanoku CVK rīcībā ir tiesas spriedums, kas apliecina, ka kandidāte ir darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13.janvāra, un tāpēc uz kandidāti ir attiecināms Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais kandidēšanas aizliegums. Tomēr, ņemot vērā Satversmes tiesas norādījumu katru šādu gadījumu izvērtēt individuāli, lai pārliecinātos, vai persona ar savu rīcību joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, CVK lūdza papildu informāciju DP un Satversmes aizsardzības birojam.
Pēc drošības iestāžu atzinumu saņemšanas CVK lēma Ždanoku svītrot no kandidātu saraksta.
ST savā spriedumā norādīja, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, "atbilstoši to interpretējot", atbilst Satversmei, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Tiesa tomēr uzsvēra, - pārbaudot pieteikto kandidātu, CVK jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, kas arī bija pamata arguments, kāpēc Ždanoka izvēlējās ierakstīt savu vārdu deputātu kandidātu sarakstā.
Lieta tika ierosināta pēc Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem.
ST secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.
ST arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991.gada 13. janvāra, darbojoties Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.
Jau vēstīts, ka Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.
13.Saeimas vēlēšanas notiks pirmajā oktobra sestdienā.
papildināta visa ziņa
Fakts
interesanti
nu