Jau vēstīts, ka daži no fonda neatkarīgi pētījuma institūti gan ir pretējās domās. Piemēram, Londonā bāzētais Ekonomisko un politisko pētījumu centrs, kura konsultatīvās padomes sastāvā ir Nobela prēmijas laureāti Roberts Solovs un Džozefs Štiglics, uzskata, ka fonda palīdzība "smacē Ungārijas, Latvijas un Ukrainas ekonomikas", jo programmas, par kurām SVF vienojās ar šo valstu valdībām apmaiņā pret kredītu piešķiršanu, ietver pasākumus, sākot no stingrākas fiskālās politikas līdz ierobežojošai monetārajai politikai, kas apgrūtina ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos. Savukārt pazīstamais ekonomists un Misuri universitātes profesors Maikls Hadsons apšaubījis Latvijas spēju atjaunot ekonomikas izaugsmi, jo valdības slēgtās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem nav izdevīgas Latvijai.
SVF pētījumā teikts, ka fonda atbalstītās programmas sniedz tādu politisku un finanšu palīdzību, kas nepieciešama, lai mazinātu finanšu krīzes smagās sekas. "Šis pētījums liecina, ka ar SVF atbalstu neseno krīžu smagākās sekas līdz šim ir vai nu novērstas, vai ievērojami mazinātas," sacīja fonda vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns.
Tomēr Štrauss-Kāns uzsvēra, ka situācija vēl joprojām saglabājas apgrūtinoša, jo sevišķi, lai atjaunotu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un palielinātu nodarbinātību, taču viņš arī norādīja, ka vērojamas "iedvesmojošas stabilizācijas pazīmes".
SVF ekonomisti veiktajā pētījumā salīdzināja neseno krīžu tipiskākās ekonomikas un finanšu sekas un analizēja tās, lai noskaidrotu, kāpēc šīs sekas vairumā gadījumu ir tikušas novērstas Armēnijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kostarikā, Salvadorā, Gruzijā, Gvatemalā, Ungārijā, Īslandē, Latvijā, Mongolijā, Pakistānā, Rumānijā, Serbijā un Ukrainā.
Pētījumā tika secināts, ka situāciju ievērojami uzlaboja fonda apjomīgo finanšu programmu strauja mobilizācija valstīm, kuras pērnā gada nogalē satricināja globālā finanšu krīze pēc ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrota.
Gandrīz visas finanšu programmas nodrošināja piekļuvi plašākiem līdzekļiem, kas nepieciešami resursu finansēšanai.
Tāpat SVF nodrošināja līdzekļus sektoriem, kam draudēja vislielākais finanšu slogs, galvenokārt koncentrējoties uz finanšu sektora pasargāšanu no likviditātes trūkuma.
Fonds arī brīdināja, ka izeja no krīzes un finansēšanas programmām varētu tikt paildzināta, jo dažos gadījumos vēl nepieciešams koriģēt tekošo kontu deficītus, un pastāv iespējamība, ka banku, kompāniju un mājsaimniecību finanšu problēmas vēl varētu saasināties stabilizācijas procesa gaitā.
"Tādām valstīm kā Latvijai, kur politiku ierobežo valūtas režīma izvēle, Īslandei, kur krīze ir radījusi ievērojamu ārējā parāda slogu, un Ukrainai, kuru vēl joprojām ietekmē finanšu un politikas trauslums, draud vislielākās stabilizācijas problēmas," teikts SVF paziņojumā.