"Latvijas spēcīgais sniegums saskaņā ar SVF atbalstīto programmu ir palīdzējis pārvarēt krīzi, veicinājis atgriešanos pie finansējuma iegūšanas tirgos un devis pienesumu ekonomikas atveseļošanai," sacījis SVF izpilddirektora pirmais vietnieks Deivids Liptons, komentējot SVF valdes pieņemto lēmumu.
"Programmai noslēdzoties, tagad jākoncentrējas uz strukturālajām reformām, lai uzlabotu konkurētspēju un novērstu to, ka [ekonomikā] atkal parādās vājās vietas," SVF paziņojumā citēts Liptona teiktais.
"2012.gada budžets, kurā deficīts ir paredzēts zem 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), demonstrē valdības apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu un izpildīt Māstrihtas kritērijus. Tomēr alternatīvi pasākumi, tādi kā augstāks nekustamā īpašuma nodoklis, progresīvais ienākuma nodoklis un uzlabota sociālās palīdzības piešķiršana.. varēja veicināt ilgtspējīgāku korekciju. Tā kā nabadzības un bezdarba līmenis joprojām ir augsts, ir svarīgi uzturēt spēcīgu sociālās drošības tīklu," uzsvēris Liptons.
"Lielāka Latvijas Bankas lēmumu pieņemšanas harmonizācija ar Eiropas Centrālo banku atbalstītu fiksēto [lata] kursu un mīkstinātu spiedienu uz rezervēm ārvalstu valūtās," uzsvēris SVF izpilddirektora vietnieks.
Viņš arī norādījis, ka pēc tam, kad būs pabeigta Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošana, ir jāveic piesardzības pasākumi, lai nepieļautu, ka atlikusī bankas daļa radītu fiskālās un finansiālās stabilitātes risku.
Komentējot problēmas ar Latvijas Krājbanku, Liptons uzsvēris, ka nepieciešams nostiprināt finanšu sektora uzraudzību.
SVF izpilddirektora pirmais vietnieks piebildis, ka problēmas nacionālajā aviokompānijā airBaltic demonstrē nepieciešamību nostiprināt valsts uzņēmumu pārvaldi.
"Valdībai ir jāapsver visas iespējas, ja cieš neveiksmi centieni padarīt aviokompāniju atkal pelnošu, lai nodrošinātu, ka netiek nelietderīgi izlietoti valsts līdzekļi," sacījis Liptons.
Jau ziņots, ka SVF valde trešdien nolēma noslēgt trīs gadus ilgušo Latvijas aizdevuma programmu.
SVF valde ir pieņēmusi lēmumu slēgt piekto un pēdējo pārskata misiju, kas oficiāli beidzas ceturtdien.
Pēc SVF programmas beigšanās Latvijā vēl turpināsies SVF pēcprogrammas uzraudzība.
Arī Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns trešdien parakstīja papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, pieliekot punktu pirms gandrīz trim gadiem sāktajai finanšu palīdzības programmai.
Kopumā laikā posmā no 2008. līdz 2012.gadam Latvija veikusi konsolidācijas pasākumus ar fiskālo ietekmi 17,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 2,3 miljardu latu apmērā, no kuriem 934,4 miljoni latu jeb aptuveni 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb aptuveni 10,6% no IKP.
2008.gada beigās Latvija panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts Parex bankai.
Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu.