Laikraksts atgādina, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, valstij nākamā gada budžets jākonsolidē (jāpalielina ieņēmumi vai jāsamazina izdevumi) 390-440 miljonu latu apmērā. Tas nepieciešams, lai budžeta deficītu samazinātu līdz starptautiskajiem aizdevējiem solītajiem 6% no valsts iekšzemes kopprodukta. PB, kas ir viena no naudas aizdevējām Latvijai, piedāvā valsts nākamā gada budžetu konsolidēt, mazinot pensijas, piemēram, ar divkāršu pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu.
Ekonomisti avīzei Diena iezīmējuši vairākas lietas, ko varētu darīt, lai izvairītos no pensiju samazināšanas.
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis:
“Ir divi ceļi. Ja ekonomika atgūstas straujāk nekā paredzēts, nodokļos budžetā ienāk vairāk naudas nekā plānots. (…) Uz šo scenāriju cer politiķi. Ja šīs cerības neattaisnosies, tad otrs un vienīgais ceļš varētu būt nodokļu paaugstināšana. Tad varētu celt pievienotās vērtības nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, jo tos ir vieglāk iekasēt. Ja politiķi pirms vēlēšanām sola nemazināt pensijas, vienlaikus nepiedāvājot, kā citādi viņi panāks ietaupījumu budžetā, tad šādiem politiķiem ticēt nevar. Kaut kādā mērā pensijas gan būtu jāmazina, lai būtu solidaritāte. Ja to dara, tad pirmkārt būtu jāķeras klāt pie to pensionāru pensijām, kuri pensionējās pēdējos izaugsmes gados un kuru pensijas ir visai lielas.”
Nordea Bankas ekonomists Andris Strazds:
“Vienīgā striktā prasība no starptautiskajiem aizdevējiem ir budžeta deficīts zem 6% no IK. Jūlija vienošanās reizē ar starptautiskajiem aizdevējiem pieļāvuma formā jau bija minēti konkrēti soļi nākamā gada budžeta deficīta samazināšanai, arī samazināto PVN likmju atcelšana, subsīdiju samazināšana valsts un pašvaldību uzņēmumiem un īpašuma nodokļu paaugstināšana. Jūlija vienošanās minētie soļi ir pietiekami, lai nākamgad budžeta deficītu samazinātu zem 6% no IK, tāpēc runas par pensiju samazināšanu, manuprāt, ir politiski motivēta cilvēku tracināšana bez reāla pamata.”
Sociologs: PB prezidenta neveiklo izteicienu var izmantot politiķi, kas ir pret aizdevējiem
Pasaules Bankas galvas jautājums par simtlatniekiem bija ļoti neveikls izteiciens, ņemot vērā joprojām visai bēdīgo situāciju Latvijas ekonomikā, tā avīzei Diena komentē sociologs Aigars Freimanis. Viņaprāt, to noteikti šajā pirmsvēlēšanu laikā varētu izmantot tie politiskie spēki, kas pret starptautiskajiem aizdevējiem ir skeptiski noskaņoti, piemēram, apvienība Par Labu Latviju, arī Saskaņas centrs. «Tas bija kā aklai vistai grauds.»
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.