"Šobrīd aktuāls jautājums ir par namu pārvaldēm, kuru Rīgā šobrīd, ja nemaldos, ir 15. Pēdējā laikā esam dzirdējuši, ka viņu darbs nav efektīvs. Viņas ir tik dārgas palikušas, ka maksa par kvadrātmetra apkalpošanu rīdziniekiem izmaksā nesamērīgi dārgi. Es personīgi uzskatu, ka viens no risinājumiem būtu namu pārvalžu skaita samazināšana no 15 līdz trim," sacīja Šlesers.
Šo jautājumu Šlesers jau esot apspriedis ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC).
"Mērķis - padarīt izmaksas lētākas. Nevar būt tā, ka mēs apvienosim namu
pārvaldes kopā un izmaksas sadārdzināsies. Es uzskatu, ka izmaksas
jāsamazina. Vai tie būs 10 vai 20% vai 50%, to parādīs šī reforma. Bet
reformas mēs realizēsim.. Par to neesam lēmuši Rīgas domē, bet ar Ušakova
kungu mēs to esam apsprieduši. Izskatās, ka mēs esam gatavi šīm
nopietnajām reformām," sacīja Rīgas vicemērs.
Gan Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, gan Rīgas namīpašnieku biedrība atzinīgi vērtē ierosinājumu samazināt manu pārvalžu skaitu Rīgā, tomēr apsaimniekotājus māc bažas, vai apsaimniekotāji fiziski spēs apsaimniekot tik lielas teritorijas.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko Diena.lv norādīja, ka ideja par namu pārvalžu apvienošanu ir pozitīva, jo pašreiz 15 namu pārvaldēm katrai ir atsevišķa personāldaļa un grāmatvedība.
“Ja mēs veiksim vairāku pārvalžu apvienošanu, lai izveidotu trīs vai vienu lielu apsaimniekotāju, tas padarīs pakalpojumu lētāku iedzīvotājiem, līdz ar to arī pieejamāku,” uzskata V.Stepaņenko. Viņš arī ir pārliecināts, ka, tā kā apvienošana plānota menedžmenta līmenī, tas neradīs neērtības iedzīvotājiem. Viņš uzskata, ka namu pārvalžu apvienošana varētu kļūt ir konkurētspēja ar privātajiem apsaimniekotājiem. Pēc V.Stepaņenko teiktā, pašvaldību namu pārvaldes šobrīd nespēj konkurēt ar privātajiem, bet reforma to varētu mainīt.
Arī Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska pārliecināta, ka namu pārvalžu skaita samazināšana ir pareizais solis, jo “pašreiz tādas namu pārvaldes apēd dzīvu naudu”. Tomēr trīs namu apsaimniekotāju vietā viņa ierosina pārņemt Ventspils pilsētas praksi, kur darbojas viena namu apsaimniekošanas firma, kas efektīvi apsaimniekojot vairāk nekā 60% visu īpašumu. “Jo mazāk būs apsaimniekotāju, jo mazāka apsaimniekošanas maksa būs jāmaksā iedzīvotājiem,” pārliecināta R.Bednarska. Viņasprāt, ideālā variantā dzīvokļu īpašnieki varētu apsaimniekot savu māju paši, un varētu darboties viena pārvalde, kas visu kontrolē.
Arī paši namu apsaimniekotāji nenoraida ideju par pārvalžu apvienošanu, vien norāda, ka jāskatās, kāda būs Rīgas domes piedāvātā struktūra. “Ir skaidrs, ka pakalpojums iedzīvotājiem vajadzīgs tāds, lai tas būtu pieejams. Viss atkarīgs, kā plāno, kā sastrukturē,” teic SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. Viņu gan māc bažas par to, vai apvienojot vairākas namu pārvaldes, to valdes priekšsēdētāji būs fiziski spējīgi tikt galā ar visiem pienākumiem, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, nosakot jaunu apsaimniekošanas maksu, par visiem dokumentiem atbild valdes priekšsēdētājs. “Cik viens cilvēks fiziski būs spējīgs visus dokumentus parakstīt?” jautā I.Trubko.
(papildināta, sākot ar 4.rindkopu)