Seržants: Šķēles vadītā demogrāfijas komisijas izveide ir “populisms bez seguma”

 Seimas deputāts Kārlis Šadurskis šobrīd līdz ar Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu atrodas Briselē, ES parlamentu spīkeru sanāksmē. Viņš skaidro, ka tāpēc abi Vienotības pārastāvji šoreiz uz demogrāfijas apakškomisiju nav ieradušies. “Es pieteicos apakškomisijā, jo demogrāfija ir svarīga lieta. Tai ir nepieciešama sistēmiska pieeja, jāizvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķi, tāpat jāizšķir budžeta ietilpīgie un budžeta neietilpīgie pasākumi un jāatrod, ko mēs uzreiz varam darīt. Par demogrāfiju jārunā nopietni parlamenta līmenī, lai sabiedrība saprastu, ka tā ir prioritāte,” tā deputāts. ZZS deputāts Kārlis Seržants domā, ka apakškomisijas izveide ir “populisms bez seguma”. “Opozīcija parasti rosina tādus priekšlikumus, kas pozīcijai no valsts budžeta viedokļa ir nepieņemami.  Taču jautājums ir aktuāls, un komisijas sastāvs man liekas gana reprezentatīvs. Tajā darbojas daudzi cilvēki, no kuriem varu pamācīties politisko retoriku. Es kā jaunais deputāts, kāpēc gan lai to neizmantotu?” tā savus iemeslus skaidro K. Seržants. Vienotības deputāte Dzintra Hirša atzīst, ka pagaidām viņai konkrētu priekšlikumu demogrāfijas apakškomisijai nav. “Apakškomisija ir darba sākumā. Man liekas pievilcīgi daži Igaunijas risinājumi demogrāfijas problēmai,” tā deputāte. Viņa arī norāda, ka pagaidām apakškomisija ir sava darba sākumā. "Mums ir jāvienojas par lielo izpratni, par kvantitatīvi izmērāmiem uzdevumiem valdībai, parlamentam, tautai - visiem, uz ko mēs būtu gatavi," pirmajā apakškomisijas sēdē šodien rosināja tās vadītājs Andris Šķēle (Par labu Latviju, PLL), aicinot šim jautājumam veltīt visu nākamo sēdi, ziņo BNS. Kā piemēru viņš minēja Ungāriju, kura noteikusi mērķi vienas paaudzes jeb 20 gadu laikā palielināt valsts iedzīvotāju skaitu par 10% jeb vienu miljonu. Arī kaimiņos esošā Igaunija esot spējusi lielas iekšējās devalvācijas laikā tomēr "noturēt ilgtermiņa demogrāfiskos solījumus".Latvijai šādu mērķu vai solījumu pašlaik nav, sacīja Šķēle. "Ja tuvākajos piecos līdz 10 gados mēs neizvirzīsim kvantitatīvu mērķi un nedosim tam politisku pastiprinājumu, tad mēs šo problēmu vairs nevaram atrisināt," viņš piebilda.Deputāti vienojās tuvākajā laikā sagatavot labos piemērus par citām mazām Eiropas nācijām, kas arī risinājušas demogrāfijas problēmas, tostarp Ungāriju, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Norvēģiju un Īslandi."Ar šiem piemēriem ir jāparāda, ka tas ir iespējams," teica A.Šķēle, "citādi mūs sauks par utopistiem."Apakškomisijas sekretārs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Finanšu ministrijai vajadzētu sagatavot konkrētus aprēķinus, cik valstij izmaksā viens bērns līdz darbspējas vecumam un cik viņš pēc tam dzīves laikā valstij nopelna.Jau vēstījām, ka pēc A. Šķēles ierosinājuma Saeimā pagājušajā nedēļā nodibināta Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija. Sākotnēji tā tika izveidota deviņu cilvēku sastāvā, taču pieteikušies vēl trīspadsmit tautas kalpi. Pirmajā sēdē A.Šķēle ievēlēts par tās priekšsēdētāju, savukārt par apakškomisijas sekretāru kļuvis Imants Parādnieks (Visu Latvijai!–TB/LNNK).A.Šķēles vadītajā apakškomisijā darbosies trīs Saeimas frakciju vadītāji - Jānis Urbanovičs (Saskaņas centrs, SC), Dzintars Zaķis (Vienotība) un Edgars Zalāns (PLL). Apakškomisijā strādās arī deputāti Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Iveta Grigule (ZZS), Igors Pimenovs (SC), Rita Strode (PLL).Dalībai apakškomisijā vēl pieteikušies Vienotības deputāti - Edvards Smiltēns, Silva Bendrāte, Ina Druviete, Aleksejs Loskutovs, Andris Buiķis, Ints Dālderis, Guntars Galvanovskis, Janīna Kursīte-Pakule, Dzintra Hirša, Solvita Āboltiņa un Kārlis Šadurskis, kā arī divi pārstāvji no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas - Kārlis Seržants un Didzis Zemmers.