"Paziņojums ir kaut kā vērts, ja to izdara noteiktas grupas viedokļu līderis. Šajā gadījumā, piemēram, Nils Ušakovs bija viedokļu grupas līderis.. Tai grupai, kura varētu iet un atbalstīt šo referendumu, droši vien šo nosacīti latviešu partiju pārstāvji diez vai ir viedokļu līderi, šāds paziņojums drīzāk varētu izraisīt pretēju reakciju," intervijā Latvijas Radio ceturtdien sacīja Sedlenieks.
Vienlaikus viņš piebilda, ka pašlaik ir grūti prognozēt paziņojuma iespējamās sekas, jo nav zināms, kāds tas bija iecerēts.
Eksperts klāstīja, ka valodas jautājums pašlaik tiek politizēts un tas šķeļ sabiedrību divās nedraudzīgās grupās. Viņš arī noraidīja bažas, ka integrācijas politika ir bijusi neveiksmīga, jo cilvēki tomēr uzskata, ka integrācija iet uz priekšu un ikdienā spriedze starp latviski un krieviski runājošajiem nav, bet politiķiem nacionālais jautājums ir "labs kumosiņš, ko zelēt".
Viņš uzsvēra, ka sabiedrībā radikālas noskaņas mazinās, ja cilvēkiem dod iespēju izteikties un būt uzklausītiem. "Tas nenozīmē, ka viņiem ir nepieciešama reāla ietekme uz lēmumiem, bet pirmais solis ir uzklausīšana," sacīja Sedlenieks.
Par piemēru viņš minēja, ka valstīs, kurās ir lielākas iespējas izteikties referendumos, cilvēki jūtas labāk. Taču Latvijā sabiedrības iesaiste reducējas tikai uz vēlēšanām.
Laikraksts Diena trešdien rakstīja, ka tuvākajās dienās valsts amatpersonas sūtīs kopīgu paziņojumu Latvijas iedzīvotājiem – latviešiem un krieviem, reaģējot uz pieaugošo politisko spriedzi, kas radusies parakstu vākšanas dēļ par krievu kā otru valsts valodu. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (Vienotība) pēc Valsts prezidenta skepses ieceri atmetusi, ceturtdien vēstīja Diena.