Valsts stipendijas par izcilām sekmēm augstskolas drīkst piešķirt tikai pēc tam, kad tās piešķirtas studentiem ar invaliditāti, bāreņiem, studējošiem ar apgrūtinātiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, daudzbērnu ģimeņu atvasēm un jaunajiem vecākiem, tomēr vairākās augstskolās pāri palikušais līdzekļu apjoms ir tik liels, lai izcilnieku stipendiju būtu ievērojami vairāk nekā pēc sociālajiem kritērijiem piešķirto.
Piemēram, Latvijas Universitātē, ieskaitot stipendijas doktorantiem, šajā rudenī tiks piešķirtas 1047 stipendijas, no kurām pēc sociālajiem kritērijiem tiks piešķirtas 279 stipendijas, bet pārējās studenti saņems labo mācību rezultātu dēļ. Visvairāk sociālo stipendiju tiks piešķirtas Fizikas un matemātikas fakultātē, bet visvairāk stipendiju par sekmēm saņems Ekonomikas un vadības fakultātes, kā arī Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes studenti.
Līdzīga situācija ir arī Rīgas Stradiņa universitātē, kur pēc sociālajiem kritērijiem tiks piešķirtas vairāk nekā 90 stipendijas, bet pēc sekmēm - aptuveni 380 stipendijas.
Savukārt situācija ir atšķirīga augstākās izglītības iestādēs reģionos. Kamēr, piemēram, Vidzemes augstskolā pēc sociālajiem kritērijiem piešķirtas 16 stipendijas, bet pēc mācību rezultātiem - 73 stipendijas, Daugavpils universitāte (DU) lēš, ka pēc sociālajiem kritērijiem varētu tikt piešķirta vairāk nekā puse stipendiju.
Kā stāstīja DU Studējošo servisa centra vadītājs Jānis Kudiņš, universitātes Sociālo zinātņu fakultātē lielākā daļa studentu savas stipendijas saņems pēc sekmēm. Piemēram, ekonomikas studiju programmā no desmit stipendijām pēc sociālajiem kritērijiem tiks piešķirtas tikai divas stipendijas.
Savukārt Humanitārajā fakultātē situācija ir pretēja - tur sociālo stipendiju būs vairāk nekā to, kas tiks piešķirtas par sekmēm. Nereti stipendiju saņēmēji būs jaunie vecāki.
Kā spriež Kudiņš, atšķirības starp fakultātēm varētu būt skaidrojamas ar to, ka, piemēram, Sociālo zinātņu fakultātē lielākoties studijas notiek par maksu, kas nozīmē, ka tur studējošie, visticamāk, ir spējīgi samaksāt par mācībām un nedzīvo sociāli vai ekonomiski grūtos apstākļos. Turklāt budžeta vietu fakultātē ir maz, un, lai tās iegūtu, atzīmēm jābūt ļoti labām.
Tikmēr, piemēram, Ventspils augstskolā tikai 29% stipendiju tiks piešķirtas pēc sociālajiem kritērijiem, turklāt, kā atklāj augstskolas pārstāvji, 5% no šiem cilvēkiem stipendiju tāpat saņemtu savu labo sekmju dēļ.
Nav izslēgtas gan tālākas izmaiņas stipendiju piešķiršanas kārtībā, jo, kā pēdējā Augstākās izglītības padomes sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstskolu un koledžu pārvaldības un finansēšanas nodaļas vadītāja Marina Mekša, Latvijas Studentu apvienība izanalizēs situāciju ar stipendiju piešķiršanu pēc jaunajiem kritērijiem, un, ja tiks saskatītas nepilnības, tā tiks mainīta.
Tomēr, pēc IZM domām, studenti šajā gadā ir bijuši pietiekami sociāli aizsargāti, un tiek pieļauta iespēja, ka varētu tikt atjaunotas arī transporta kompensācijas augstskolās.