Grozījumi paredz, ka, sākot no nākamā gada, pensiju indeksācijā tiks ņemti vērā 50% līdzšinējo 25% vietā no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Šim mērķim 2017.gadā būs nepieciešami papildu 3,4 miljoni eiro, 2018.gadā - 17,6 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 33,9 miljoni eiro.
Savukārt saistībā ar Satversmes tiesā ierosināto lietu par vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību grozījumi likumā "Par valsts pensijām" paredz noteikt piemaksu gadījumā, kad izdienas pensijas apmērs ir bijis lielāks par piešķirto vecuma pensiju. Līdz ar to, sasniedzot pensijas vecumu, pensija ir mazāka nekā izdienas pensija. Piemaksu aprēķinās kā starpību starp izdienas un vecuma pensijas piešķirto apmēru.
Satversmes tiesā apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no laika, kad izdienas pensija piešķirta. Proti, norma attiecoties tikai uz personām, kam izdienas pensija piešķirta no 1992.gada līdz 1998.gada vidum. Savukārt personām, kam izdienas pensija piešķirta līdz 1991.gada beigām vai pēc 1998.gada, vēlāk piešķirtā vecuma pensija esot vismaz tikpat liela kā iepriekš saņemtā izdienas pensija.
Labklājības ministrijas (LM) rīcībā ir informācija par sešām šādām personām. Starpība, ko valsts šīm personām piemaksās pie vecuma pensijas, lai tā sasniegtu izdienas pensijas līmeni, vidēji būs 176,34 eiro.
Ņemot vērā ierosināto lietu Satversmes tiesā, LM lūdza grozījumus Saeimā virzīt steidzamības kārtā, kas nozīmē, ka tos izskatīs divos lasījumos. Parastā kārtība paredz likumprojektu skatīšanu trīs lasījumos.