Saeima pieņem grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā

Minētā likumprojekta izskatīšana Saeimā ceturtdien aizņēma vairāk nekā trīs stundas, tomēr debatēs faktiski piedalījās tikai viens deputāts - Ivars Zariņš (S), kurš bijis arī likumprojekta referents. Zariņš vairākkārtīgi uzsvēra, ka izstrādātie grozījumi ir pretrunā ar sākotnējo mērķi, turklāt, viņaprāt, tas radot jaunu aizsegu "OIK afērai".

Kopumā likumprojektam tika iesniegti 105 priekšlikumi, aptuveni ceturtdaļu no kuriem bija iesniedzis Zariņš. Saskaņas deputāti balsojumā nepiedalījās.

Zariņš uzsvēra, ka bija nepieciešams īstenot reālu un efektīvu atbalsta saņēmēju darbības kontroli, lai novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atbalsta izmaksu, noteikt pienākumu anulēt tiesības saņemt atbalstu tiem ražotājiem, kas nepilda atbalsta noteikumus vai krāpjas. Tāpat bija vajadzīgs paredzēt ministrijas pienākumu nodrošināt, lai izmaksājamais atbalsta apmērs būtu samērīgs nevis pārmērīgs, skaidri nosakot, ka aprēķinos ir jāiekļauj, nevis daļa (kā līdz šim), bet viss komersantam samaksātais atbalsts elektroenerģijas ražošanai, ietverot aprēķinos izdevumus samērīgā apmērā, kādi tie būtu pamatoti, komersantam efektīvi strādājot, nevis jebkāda apmēra izdevumus.

Debašu noslēgumā deputāts Daniels Pavļuts (AP) akcentēja, ka likumam ir gara vēsture un uz tā ir balstījusies OIK sistēma. Viņaprāt, grozījumi iezīmē "zināmu noslēgumu" un tie esot labākais, ko patlaban varot panākt. Pavļuts noraidīja Zariņa apgalvojumus par iespējamajām "jaunajām shēmām un afērām".

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis sacīja, ka grozījumi paredz "daudzas labas lietas", kas būs pieejamas dažādām sabiedrības grupām.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) debašu noslēgumā atzina, ka viņam šī esot svētku diena, jo likumprojekts Saeimā ticis veidots ļoti ilgi un tas prasījis daudz laika.

"Ir meli, lieli meli un stāsts par OIK," sacīja deputāts Aldis Gobzems, uzsverot, ka koalīcijas deputātu, jo īpaši partiju apvienības Attīstībai/Par! deputāti vārdi visbiežāk nesakrīt ar darbiem. "Varbūt jābeidz cīnīties? Varbūt vienkārši ir jāizbeidz OIK? Pasakiet, kad tas notiks!" teica Gobzems. Viņš tāpat pauda, ka neesot skaidrs, kas ir pretinieks cīņā ar OIK - kurš neļauj koalīcijai likvidēt OIK. "Nevajadzētu lielīties, ka gadu cīnāties un joprojām nevarat cīņu izcīnīt!" mudināja politiķis.

Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (S) pateicās atsevišķiem deputātiem, kuri vismaz ilgo debašu noslēgumā uzkāpa tribīnē, pamatojot savas izvēles. "Domāju, ka ir tikai viens galvenais jautājums. Vai jūs esat jau likvidējuši OIK, kā jūs solījāt, kolēģi?" vaicāja deputāts, piebilstot, ka OIK maksājuma pārcelšana no elektrības rēķiniem un valsts budžetu nav likvidācija, bet gan afēras piesegšana.

Likumprojekta mērķis ir izskaust negodprātīgos enerģijas ražotājus. Ieviešot stingrākus kontroles mehānismus, arī obligātā iepirkuma komponentes sadaļai ikviena iedzīvotāja rēķinos jāsamazinās, jo tiks ierobežota ražotāju pārkompensācija un nelietderīga resursu izmantošana, skaidro politiķis. Vitenbergs norādīja, ka Tautsaimniecības komisija sekos līdzi gan grozījumu ieviešanas procesam, gan arī jau rudenī uzklausīs Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumu par paveikto.

Likumprojekts paredz, ka EM būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.

Tāpat kontroles ietvaros iecerēts veikt elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai staciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Paredzēts, ka, konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības.

Likumprojekts precizē, ka neto norēķinu sistēma tiek piesaistīta konkrētam objektam neatkarīgi no lietotāja un to turpmāk piemēros elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām. Ja saskaņā ar saražotā un patērētā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecība sadales sistēmas operatora tīklā nodos vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, to ierēķinās nākamā gada plānā.

Likumprojektā reglamentēta arī energosistēmas izolētās darbības testēšana gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas.

Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikts uzdevums katru gadu apstiprināt sadales sistēmas operatoru izstrādāto sadales sistēmas desmit gadu attīstības plānu, lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu.