Normatīvo aktu projektos, kuros minēti pašvaldībām piederoši īpašumi, noteiktas šo pašvaldību tiesības nodot īpašumus Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Ebreju kopienai paredzēts nodot ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Likumprojektā noteikts, ka īpašumi tiek nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Paredzēts, ka īpašumi tiek nodoti izmantošanai Latvijas ebreju kopienas interesēs.
Tāpat šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus - aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.
Saeima neatbalstīja vairākus likumprojektam iesniegtos deputātu priekšlikumus.
Saeima noraidīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK rosinātos priekšlikumus, tajā skaitā par to, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei aizliegts atsavināt vai ieķīlāt minētos nekustamos īpašumu un ka situācijā, kad padome beidz pastāvēt, īpašums nododams valstij. Tāpat atbalstu neguva priekšlikums, ka īpašumi tiek nodoti speciāli izveidotam bijušo Latvijas ebreju draudžu un biedrību īpašumu restitūcijas fondam.
Debatēs par izmaiņām likumprojektā, kas attiecas uz jau iepriekš Rīgas ebreju kopienai nodotu īpašumu, ieskanējās arī asāki toņi, deputātam Aleksandram Kiršteinam (NA) reaģējot uz parlamentārieša Veiko Spolīša izteikumiem. Diskusija notika par kolēģa Andra Buiķa (NA) priekšlikumu, kurā bija aicināts tomēr no likuma neizslēgt tajā noteiktos minētos ierobežojumus.
Spolītis cita starpā savā runā atsaucās, iespējams, uz Latvijas pirmā neatkarības perioda saldumu jomas uzņēmēju Vilhelmu Ķuzi. "Mēs aizmirstam pieminēt, manuprāt, svarīgāko argumentu šajās diskusijās par ebreju kopienu. Atšķirībā no visiem citiem - ķuzēm, korporācijām, rūpniekiem, latviešiem, krieviem, citām tautībām - ebreji nevarēja atgriezties. Pateicoties holokausta politikai, ebreji tika noslaucīti Latvijā no zemes virsas," norādīja deputāts.
Uz viņa izteikumiem par Ķuzi kritiski reaģēja Kiršteins. "Jūs tikko dzirdējāt klasiskā Latvijas pilsoņa interešu nodevēja uzstāšanos. Viņš aizvainoja Ķuzi un teica, mēs nerunājam par visādām ķuzēm. Tātad čekisti apcietina latviešu uzņēmēju, nogalina viņu Sibīrijā, un cilvēks, kas ir acīmredzot nodzēris savas smadzenes, nāk šeit un saka - mēs nerunājam par visādām ķuzēm," akcentēja deputāts.