Līdz šim Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar šodien pieņemtajiem grozījumiem tiks atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.
Par likumu nobalsoja 73 deputāti, pret bija trīs, bet viens balsojumā atturējās.
Likumā noteikts, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Likumā pilnā mērā nostiprināts baznīcas autokefālais statusu un tas, ka baznīcu vada baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Tāpat noteikts, ka par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata baznīca rakstveidā informēs Valsts prezidenta kanceleju. Pēc tam Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā paziņos par šīm izmaiņām amatos, kā arī nosūtīs šo informāciju par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru atbildīgajai institūcijai.
Pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums došot iespēju pārliecināties, vai amatā ievēlētā persona atbilst visām normatīvo aktu prasībām un nacionālās drošības interesēm. Baznīcai līdz 1.oktobrim būs jāpaziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem.
Līdz 31.oktobrim baznīcai būs jāsaskaņo savi statūti ar likuma grozījumiem par baznīcas statusu, veicot savos statūtos nepieciešamos grozījumus.
Anotācijā norādīts, ka jau ilgstoši un jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Krievijas pareizticīgā baznīca gan baznīcas vadības līmenī, gan baznīcas garīdznieku līmenī attaisno Krievijas karu, agresiju un vardarbību pret Ukrainas tautu, slavina un attaisno Krievijas pastrādātos kara noziegumus Ukrainas teritorijā.
Tāpat Krievijas pareizticīgo baznīcas retorika jau ilgstošā laika periodā pastiprina Kremļa propagandu, kas apšauba Ukrainas valstiskumu, tās neatkarību un patstāvību. Līdzīga nostāja tiek pausta par citām "tuvējās aizrobežas" valstīm, kas tieši aizskar Latvijas nacionālās drošības intereses, norādīts pieņemtā likuma pamatojumā.
Pieņemto izmaiņu autori domā, ka ar likuma izmaiņām Latvija neskar un neiejaucas baznīcas ticības mācības un kanonisko tiesību jautājumos.
Pareizticīgo baznīca par šāda likuma virzīšanu esot informēta, taču tā līdz šim publiski nekādus komentārus par politiķu ieceri nav paudusi.
Likumā atzīts, ka baznīca ir neatkarīga jeb autokefāla un nav atkarīga ne no vienas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas, skaidro Levits. "Atteikšanās no jebkāda saites ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai," uzsver Valsts prezidents.
Neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijā pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava, patstāvīga un neatkarīga baznīca, pauž Levits. Tas jau bija panākts Latvijas neatkarības pirmajā periodā, atgādināja prezidents.
Kā iepriekš norādīja Levits, Latvijas Pareizticīgās baznīcas autokefālais statuss vēsturiski "de facto" bijis noteikts jau ar 1921.gadā Maskavas un visas Krievzemes patriarha Tihona Tomosu noteikto arhibīskapam Jānim Pommeram un Ministru kabineta 1926.gada noteikumiem par pareizticīgās baznīcas stāvokli.
Levits uzsvēris, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā likumā atzītai autokefālai baznīcai.
Vaicāts, vai Latvijas Pareizticīgā baznīca varēs turpināt sazināties ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, Levits norādīja uz zināmām "kanoniskām saitēm", taču reizē atzīmēja, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca būs bez jebkāda veida saistības ar Krievijas baznīcu. Latvijas baznīca kā neatkarīga baznīca var komunicēt ar visām baznīcām pasaulē, piebilda Valsts prezidents.
Likuma izmaiņas tika sagatavots kopā ar Tieslietu ministriju un tieslietu ministru Jāni Bordānu (K), tās apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām un par tām ir lemts Nacionālās drošības padomē.