Viņš, atsaucoties uz Latvijas Bankas veiktā pētījuma rezultātiem, analizēja pašreizējo dramatisko demogrāfisko situāciju valstī. Pētījuma dati liecina, ka pēdējos divos gados no Latvijas ir aizbraukuši un nav atgriezušies Latvijā 80 000 cilvēku, piebilstot, ka šajā skaitā varētu būt arī kāda daļa lietuviešu, kuri izmanto lidostu "Rīga". Viņš salīdzināja pēdējo gadu emigrāciju ar Otro pasaules karu, kad Latvija zaudēja vismaz 400 000 cilvēku.
"Cilvēku zaudējuma ziņā mums pašlaik zināmā mērā ir kara situācija. Iedzīvotāju skaits samazinās par 30 000 līdz 40 000 cilvēku gadā. Šos cilvēkus mēs nepazaudējam pilnīgi, jo viņi Latvijai gadā atsūta 500 miljonus dolāru (237 miljonus latu), taču vēsturiskā pieredze rāda, ka divas trešdaļas šo cilvēku dzimtenē neatgriežas. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, Latvija sabrūk, kas īpaši redzams ārpus galvaspilsētas, un arī Rīga kļūst mazāka, jo mēs to vairs nespējam sakopt," teica Rungainis.
Viņš uzskata, ka Latvija atrodas tādā posmā, kad tai ir divi nākotnes scenāriji - vai nu Latvijā paliek tikai pensionāri un visi pārējie spējīgie cilvēki aizbrauc. Tad valsts nespēs uzturēt pensionārus un infrastruktūru un valdībai nāksies ievest imigrantus, lai viņi strādātu un papildinātu valsts budžetu. Rezultātā 21.gadsimtā Latvija kā latviešu valsts un latviešu valoda vairs nebūs aktuāla.
Kā otru attīstības scenāriju Rungainis minēja iespēju Rīgai kļūt par reģionālu metropoli - "Ziemeļeiropas pērli", kura daudzu cilvēku apziņā vēl eksistē ar savu vēsturi un ģeogrāfiju. Rīga varētu būt kā centrs 1000 kilometru rādiusā, ja tā tiek attīstīta kā centrs. "Jautājums ir par to, kā varētu attīstīt valsti. Nenoliedzami izglītības sistēmai ir būtiska loma. Galvenā problēma, kas atšķir Latvijas ekonomiku no attīstīto valstu ekonomikas, ir cilvēku zināšanas. Mums nepietiek zināšanu, lai izveidotu augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Mēs katrs atsevišķi esam gudri un konkurētspējīgi un, nonākot Rietumeiropā, mēs ātri varam iekļauties sistēmā, bet savā valstī sistēmu nespējam radīt un tā, manuprāt, ir galvenā izglītības funkcija," teica Rungainis.
Viņš uzskata, ka augstskolu sistēmai Latvijā ir jābūt pasaules līmenī. Esošie finanšu resursi un cilvēkresursi ir jākoncentrē vienā augstskolā, kas spētu piesaistīt reģiona studentus no ārvalstīm. Rungainis piebilda, ka būtu lietderīgi pāriet uz maksas studijām un valsts dzēstu tos kredītus, kuru ņēmēji strādā Latvijā un atbalstāmajās nozarēs. Tāpat viņš aicināja studiju programmas īstenot angļu valodā, kas ir izglītības un zinātnes valoda visā pasaulē.
"Mūsu valstī ir ekselences saliņas gan uzņēmējdarbībā, gan izglītībā. Mums ir pasaules līmeņa cilvēki. Mūsu visu kopīgais uzdevums ir paplašināt un stiprināt šīs saliņas, lai izveidotu stipru valsti," teica Rungainis.
Diskusiju rīkoja Rīgas Biznesa skolas un Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventu asociācijas.