Viņš uzskata, ka cilvēki nevēlējās iegūt brīvību, bet vēlējās atbrīvoties no PSRS….,lai tūlīt pat "ienirtu" zem NATO lietussarga un iestātos Eiropas Savienībā, norāda A.Rubiks, kuram tagad vēlētāji devuši mandātu būt par Latvijas pārstāvi Eiropas Parlamentā.
"Es vēl pirms 20 gadiem paredzēju, ka visu izlaupīs un neviens netiks saukts pie atbildības. Latvija jau smagi bija cietusi Otrā pasaules kara laikā un viss, ko ar tādām grūtībām izdevās radīt pēc tam, tika izzagts dažu gadu laikā," saka A.Rubiks.
Viņš nevar nosaukt nevienu lietu pēdējo 20 gadu laikā, ar ko varētu lepoties. "Varu lepoties tikai ar sevi, jo kāds es biju, tāds arī esmu palicis." Tolaik politiķi viņu esot pataisījuši par tādu briesmoni, it kā viņš tiešām būtu tautas ienaidnieks. "Domāju, ka tagad cilvēki sāk atcerēties, ko es paveicu Rīgas un valsts labā, un atzīst, ka man ir bijusi taisnība."
Arī A.Rubika cīņu biedre, tagad Eiroparlamentā ievēlētā Tatjana Ždanoka, ir pārliecināta par savas rīcības pareizību. Viņa atceras, ka pirms 20 gadiem 4.maijā pēc balsojuma, ar grūtībām Augstākās padomes ēkā atradusi rakstāmmašīnu, lai uzdrukātu Līdztiesības paziņojumu. Pie ēkas bija sapulcējies pūlis. "Atklāti sakot, man pat mazliet bija bail, ka pār mums gāzīsies naidīgas jūtas, tādēļ ēku pamest nācās pa logu…" Viņai uzreiz bijis skaidrs – ja tiks atjaunota pirmskara republika, pilsonību dos pēc "veco pilsoņu principa". Jā būtu bijis "nulles variants" kā Lietuvā, viņasprāt, nebūtu to problēmu, kas ir šodien.