Šādu viedokli Rimšēvičs piektdien pauda žurnālistiem LB padomes izbraukuma sēdē Liepājā.
Viņš atgādināja, ka pašlaik memorands ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju noteic, ka Latvijai vajadzētu sasniegt 5% budžeta deficītu. Finanšu ministrs panācis nerakstītu vienošanos, ka budžeta deficītu varētu palielināt līdz 7%.
"Diemžēl jāteic, ka pašreiz budžeta deficīta apmērs , kuru mēs paredzam gada nogalē, varētu veidot 11%. Tas nozīmē, ka mēs esam ļoti tālu no šiem 7% un starptautiskie aizdevēji, redzot šo nepilnvērtīgo budžeta izdevumu samazināšanu, lēno strukturālo reformu veikšanu, varētu nepagarināt jeb neatvērt otro kredītlīnijas posmu un tādējādi Latvijā varētu aptrūkties finansējuma," skaidroja Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka pēdējo četru piecu gadu laikā valsts budžeta izdevumi un algas pieaugušas par aptuveni 30%. "Izdevumu līmenis sacelts tik augsts, ka mēs nespējam vairs šo izdevumu līmeni uzturēt. Tā dēļ pietrūkst naudas, un mēs esam spiesti skatīties uz dažādu līmeņu projektiem, kas paredz, ka tuvākajā laikā, ņemot vērā, ka naudas budžetā nav, var tikt izlaisti taloni," sacīja Rimšēvičs.
LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis aģentūrai BNS klāstīja, ka runa varētu būt par preču iegādes talonu sistēmu vai vēl sliktākā gadījumā - par surogātnaudu. "Taču tas nenozīmē, ka jau izveidota darba grupa, kas spriež par šādas sistēmas ieviešanu," uzsvēra Grāvītis.
Jau vēstīts, ka Liepājā ceturtdien un piektdien notiek Latvijas Bankas padomes izbraukuma sēde.
Tās laikā LB pārstāvji tikās ar Liepājas domes pārstāvjiem un pilsētas uzņēmējiem.