Kaut gan lielākoties septiņas lielākās Latvijas pašvaldības pērn samazinājušas tēriņus, iedzīvotājiem daudzviet dārgi izmaksājusi varas maiņa, liecina 4. Tautas atmodas armijas publicētie dati no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Piemēram, Rīgā jūnijā izdevumi atalgojumam pieauga par vairāk nekā 200 000 latu, ap vēlēšanu laiku izdevumi pieauguši arī Rēzeknē un Daugavpilī.
Kā skaidroja Rēzeknes domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Zirniņa, pēc pašvaldību vēlēšanām Rēzeknes pilsētas domes administrācijā strādājošo skaits ir samazināts par vairāk kā 25 slodzēm. Savukārt publikācijā norādītais pieaugums no 140 cilvēkiem augustā līdz 172 novembrī esot skaidrojams ar to, ka algu aprēķinā līdzās domes darbiniekiem iekļauts atalgojums domes pastāvīgo komisiju locekļiem (komisijas tiek veidotas pēc jaunievēlētās domes darba sākšanas), kā arī atalgojums darbu vadītājiem ESF projekta „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” ietvaros. Tas arī radījis šķietamo darbinieku skaita pieaugumu.
Darbinieku skaits un darba slodzes samazinātas ne tikai pašvaldības administrācijā, bet arī nozaru pārvaldēs un iestādēs, šī tendence daļēji esot redzama arī Neo publiskotajā informācijā, kurā atspoguļots kopējais algu fonda samazinājums un vidējās algas apjoms.
Kā uzsvēra D.Zirniņa, neviena domē strādājoša persona 2009.gada jūlijā domē faktiski neesot saņēmusi rakstā norādītos 8000 latus. „Pārpratums varētu būt radies tamdēļ, ka pagājušā gada jūlijā veikta atalgojuma aprēķina korekcija par iepriekšējiem taksācijas periodiem (2008.gadu). Tā bija nepieciešama sakarā ar sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru izmaiņām 2008.gadā. Tādējādi šai personai faktiski tika izmaksāti 2,4 tūkstoši latu pirms nodokļu nomaksas, šajā summā ietilpa gan personas mēneša atalgojums, gan arī atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts, jo viņš beidza pildīt iepriekšējos amata pienākumus,” teica D.Zirniņa.
Savukārt Daugavpils domes grāmatvedības darbinieces pēc minētajiem skaitļiem nevarēja atpazīt, kas tās ir par amatpersonām. Kā Dienai apgalvoja preses sekretāre Līga Korsaka, darba algas fonds Daugavpils domē esot samazināts, darbiniekiem noņemtas piemaksas pie algas un prēmijas. Domes amatpersonu algu apjoms esot publiski pieejama informācija, piemēram, visaugstākais atalgojums pašvaldībā ir domes priekšsēdētājam Jānim Lāčplēsim - 1395 lati, viņš saņem arī atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu 175 latus. Priekšsēdētāja trīs vietnieki saņemot attiecīgi 1260, 1125 un 1125 latus uz papīra.
Internetā publicētie dati par septiņām Latvijas pašvaldībām liecina, ka kopumā pašvaldības ir samazinājušas strādājošo skaitu un atalgojumu fondu, vien Rēzeknē tas pieaudzis tieši pēc vēlēšanām, kur vēl augustā algoti 140 darbinieki, bet līdz novembrim, kas ir pēdējais mēnesis, par kuru dati publicēti, domē nodarbinātas jau 172 personas. Jūrmalā darbinieku skaits pēdējo pusgadu bijis ap 235 cilvēkiem, Liepājā - 135, Daugavpilī 260, Jelgavā 170, Ventspilī 130, bet Rīgā algoti vairāk nekā 600 darbinieku. Publicētie dati norāda uz situāciju līdz pērnā gada novembrim Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, bet par Daugavpili, Ventspili, Jūrmalu un Liepāju dati publicēti arī par decembri.
Būtiski tēriņi atalgojumam trijām pašvaldībām pieauguši tieši ap pašvaldību vēlēšanu laiku pērnā gada jūnijā. Tā Rīgā izdevumi jūnijā palielinājušies vairāk nekā par 200 000 latu, kad būtiski pieaudzis nodarbināto skaits - gandrīz par 30 personām, savukārt jau jūlijā domē atalgojums izmaksāts par aptuveni 50 personām mazāk. Daudzām personām vasarā pārtraucot darba attiecības, izmaksātas prāvas kompensācijas, sarakstos vairākkārt pavīd gan pieci tūkstoši, gan astoņi, bet kāds saņēmis arī vairāk nekā desmit tūkstošiem latu.
“Man nav komentāru. Es tiešām neatceros,” vaicāts par atalgojumos izmaksātās naudas pieaugumu viņa vadītās domes pēdējā darba mēnesī, atbild iepriekšējais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK). Viņš aicina vērsties pie toreizējā pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga, kurš bijis atbildīgs par domes centrālā aparāta darbu.
Savukārt A.Grīnbergs pauž izbrīnu par to, ka atalgojuma fonds jūnijā būtu pieaudzis. "Nekas tāds tur nevarēja būt. Algas taču netika mainītas," saka kādreizējais pilsētas izpilddirektors un piebilst, ka neko vairāk komentēt nevar.
Arīdzan Rēzeknes pašvaldībā izdevumi atalgojumam ap vēlēšanu laiku palielinājušies no aptuveni 55 000 latu līdz gandrīz 70 000 latu. Lauvastiesu pieaugumam nodrošinājusi kāda persona, kura jūlijā saņēma vairāk nekā 8 000 latu. Šī persona pēc tam turpināja darbu domē.
Arī Daugavpilī jūlijā atalgojuma fonds būtiski pieauga - par aptuveni 20 000 latu. Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā kāda persona tad saņēma 3 000 latu, pēc tam gan atalgojums nokrities līdz 170 latiem, bet gada nogalē atkal pieauga līdz 1430 tūkstošiem.
Salīdzinot pēdējo mēnesi, par kuriem publicēti dati pašvaldībās, redzams, ka visvairāk kādai personai izmaksāts Daugavpilī, saņemot 2980 latu. Pirms tam šī persona divu gadu laikā domē vispār nav strādājusi. Savukārt Liepājā kādam izmaksāti 2728 lati, Jūrmalā 2596 lati. Rīgā novembrī lielākais atalgojums bijis 2435 latu, Ventspilī 2264 lati, Jelgavā 1528 lati, savukārt Rēzeknē 1431 lati.
(papildināta ar Rēzeknes un Daugavpils pašvaldību viedokļiem)