“Nu, nenoliedzami būs interesanti, ja viņš atgriezīsies politikā. Tad jau redzēsim vai tajos politiskajos uzstādījumos kaut kas būs mainījies. Katrā ziņā viņam piemīt asa domāšana, ja viņš to vērsīs pareizā virzienā, tad tur rezultāti būs.”
Uz jautājumu, kas ir pareizais virziens, viņš atbildēja: “Redziet, kādreiz Šķēle bija viens no tiem, kas Latvijā sabalansēja budžetu, viņš bija viens no retajiem premjeriem, kas saskatīja nepieciešamību veidot sabalansētu budžetu. Tajā pašā laikā, Šķēles kunga darbošanās saistās arī ar biznesa interesēm un ar viņu saistīti ne tik labi stāsti valsts vēsturē. Ja vēlētājs tā būs lēmis, ka būs jāstrādā kopā, strādāt ir iespējams.”
Komentējot viedokļa atšķirības starp premjeru Valdi Dombrovski (JL), kas sākotnēji uzskatīja, ka nevajadzēs budžetu sabalansēt 500 miljonu latu apmērā, E.Repše to izskaidroja, ka “viņam kā premjeram ir pienākums rūpēties par visas koalīcijas viedokļa saskaņošanu, bet es kā finanšu ministrs esmu brīvs un varu vienmēr teikt, ko domāju”. Atgādinām, ka tikai pēc starptautisko aizdevēju kritikas Latvijas valdība budžetu lēmusi sabalansēt par 500 miljoniem. Iepriekš V.Dombrovskis bija pārliecināts, ka pietiks ar mazāku summu, jo efektu dos šogad veiktie samazinājumi.
Pēc finanšu ministra norādītā pašreizējā budžeta pakete paredz tikai 180 miljonus uz nodokļu ieņēmumu palielināšanas rēķina, bet 320 miljoni ir izdevumu samazināšana. Ar viņš norādīja, ka Latvijā kopējais nodokļa slogs, salīdzinot ar Eiropu, ir ļoti zems.
“Zinātnieki strīdas, par to, kas ir taisnīgāk - vai vienmērīga plakana likme, vai izcelt īpaši vienu vai otru grupu. Līdz šim Latvijas valsts gāja ceļu sociālas aizsardzības virzienā. Arī turpmāk būs minimālais garantētais ienākums un citas sociālās izmaksas. Bet kaut kādā veidā mums tas budžets ir jāsavelk kopā. Mēs nevaram mūžīgi griezt tikai izdevumus, mums kaut kur ir jāpalielina ieņēmumi,” viņš pamatoja nodokļu paaugstināšanu un jaunu nodokļu ieviešanu.
Nodokļos plānots iekasēt mazāk par 30% no IKP, savukārt Eiropā šis rādītājs esot 39%.
Taču finanšu ministra viedoklis par pensijām bija strikts. Viņš neredz iespēju atcelt ierobežojumus. Atgādinām, ka Satversmes tiesā vērsušies tūkstošiem strādājošo pensionāru, kas protestē pret noteikto ierobežojumu saņemt vien 30% no pensijas. Apstrīdēti vēl vairāki citi ierobežojumi pensiju saņemšanai.
“Ja tāds Satversmes tiesas lēmums būs, lai gan neredzu juridisku pamatu, tad valdība to pildīs, bet tas budžetam nozīmēs dramatiskus pārveidojumus, jo nav naudas, lai nosegtu šīs juridiskās sekas. Justos ļoti dīvaini, ja izrādītos, ka Satversmes tiesa var pieņemt lēmumus ar būtisku finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Tad kaut kas nav kārtībā ar valsts konstitucionālo uzbūvi. Krīzes apstākļos vajadzēja samazināt izdevumus un tas tika izdarīts. Ja šādu lēmumu atceļ, tad būtu izdevumi jāpalielina, bet nav jau naudas.”
Viņš norādīja, ka pieņemtās izmaiņas ir uz krīzes laiku - uz diviem gadiem.
Finanšu ministrs arī pauda savu neapmierinātību ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna darbu, kam ieteica nopietni pievērsties nodokļu iekasēšanas uzlabošanai. Repše atzina, ka “es gribētu redzēt vairāk, nekā tiek darīts šobrīd”. Atbildot uz jautājumu, vai viņš pieļauj, ka Jakānu varētu atstādināt no amata, Repše uzsvēra, ka tas būs atkarīgs no Jakāna darba. "Skatīsimies tālāk. Neviens no mums nav eņģelītis. Jakāna kungam vēl arvien ir iespēja savu karjeru pārdomāt un pievērsties nopietni darbam VID, nodrošināt nodokļu ieņēmumus, kas no viņa tiek sagaidīts."
Viņam radio intervijā tika jautāts arī par paša sekmēm privātajā biznesā. “Tie uzņēmumumi, kas man ir, katram ir sava vadība. Es pa brīvam brīdim dažus matemātiskos modeļus cenšos izstrādāt, kas varbūt tālāk noderēs biznesā, bet tas ir tikai tā - galvas vēdināšanai. Visa mana uzmanība ir tikai valsts darbam," atbildēja E.Repše.