Nedaudz atbalsts sarucis Zaļo un Zemnieku savienībai, ko izvēlējušies 9,4% (-2,1%). Gandrīz nemainīgs atbalsts ir Nacionālajai apvienībai ar 6,9% (+0,8%), bet mazliet sarucis partijai KPV LV – tagad par to balsotu 6,2% (-1,3%).
Šīm partijām ar pozitīvu tendenci, salīdzinot ar aptauju augustā, seko Jaunā konservatīvā partija ar 5,2% (+2,3 %) un Attīstībai/Par! ar 5% (+1,9%), savukārt Jauno Vienotību atbalstītu 3,8% respondentu (-1,3%).
Septembra vidū atbalsts Latvijas Reģionu apvienībai bija 2,2% (-0,7%), Latvijas Krievu savienībai - 1,7% (+0,5%), No sirds Latvijai - 1,5% (-0,3%) un Progresīvajiem - 1,2% (+0,3%).
Pārējo vēlēšanām pieteikto partiju saraksti nav sasnieguši pat pusprocenta atbalstu, ziņoja LTV.
Nedaudz pieaudzis ir arī to aptaujas dalībnieku skaits, kuri vēl nezina, par kuru sarakstu balsot.
Ja neizlēmušo balsis sadalītos tieši proporcionāli savu izvēli izdarījušajiem, Saeimā tad iekļūtu septiņas partijas: Saskaņa (27,8%), Zaļo un Zemnieku savienība (15,2%), Nacionālā apvienība (11,1%), KPV LV (10,1%), Jaunā konservatīvā partija (8,4%), Attīstībai/Par! (8,1%) un Jaunā Vienotība (6,1%). Šādi rēķinot, pārmērīgi tālu no piecu procentu barjeras nebūtu arī Latvijas Reģionu apvienība (3,6%), bet divu procentu robežu, kas pēc reāla vēlēšanu rezultāta ļauj saņemt valsts finansējumu, šajā aptaujas griezumā pārsniedz arī Latvijas Krievu savienība (2,8%) un No sirds Latvijai (2,4%) un ļoti tuvu būtu Progresīvie (1,9%).
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS pēc LTV pasūtījuma. Aptauja no 8. līdz 18. septembrim veikta visā Latvijas teritorijā, klātienē aptaujājot teju tūkstoš pilsoņu, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Šoreiz atšķirībā no augustā veiktās aptaujas izlasē iekļauti arī par 75 gadiem vecāki respondenti.
Ilona Kulda
realitāte
novērotājs