Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Reformu partija aicina izvērtēt iespējas palielināt budžeta ieņēmumus

Valsts budžeta izskatīšanu ir piebremzējuši Reformu partijas (RP) iebildumi pret Finanšu ministrijas piedāvāto darbaspēka nodokļa samazināšanas modeli.

Tas paredz 2014. gadā nevis turpināt pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bet gan no nākamā gada noteikt par 1% mazākas darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas būtu 10%. Vienotības pārstāvji valdībā budžeta sagatavošanā orientējas uz nevienlīdzības mazināšanu. No šīs iniciatīvas ieguvēji būs iedzīvotāji ar zemākām algām, kā arī ģimenes ar bērniem. Ministru seminārā atbalstu saņēmis tas Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kas vienlaikus paredz palielināt diferencētu neapliekamo minimumu, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Piedāvājuma fiskālā ietekme būtu 26,1 miljons latu.

Savukārt RP aicina izvērtēt iespējas palielināt budžeta ieņēmumus, pārskatot vairāku nodokļu politiku, un orientēties uz Nacionālā attīstība plāna prioritāti, kas paredz nodrošināt ekonomisko izrāvienu. Abu partiju strīdā atspoguļojas arī Vienotības un Reformu partijas izraudzītās prioritātes, gatavojoties nākamajā gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Politisko spēku pretrunu dēļ trešdien nācās atcelt koalīcijas partiju ārkārtas sēdi, kas bija sasaukta, lai sagatavotos ceturtdien paredzētajai valdības ārkārtas sēdei. Tajā ministriem ir jāsāk izvērtēt jauno politikas iniciatīvu priekšlikumus nākamajiem trim gadiem. Runa ir par ministriju ierosinājumiem, kas nākamā gada budžetam iesniegti par kopējo summu vairāk nekā 572 miljoniem latu. Savukārt pieejamais finansējums prognozēts 75 miljoni latu. Lai vērtētu šos ierosinājumus, valdības partijām vispirms ir jātiek skaidrībā par valsts budžeta ieņēmumiem. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) teica, ka "nevar dalīt lāča ādu, kamēr lācis vēl mežā", ar ko ir domātas Reformu partijas jaunās ierosmes.

RP līderis un arī frakcijas vadītājs Edmunds Demiters uz šo premjera repliku reaģēja zibenīgi: "Tas lācis neskraida pa mežu. Viņš ir tepat Rīgā, Ventspilī un Liepājā." RP aicina paredzēt jaunu ostu nodokli. Trīs lielākās ostas izmanto stratēģisku publisko infrastruktūru, par ko iekasē samaksu no saviem klientiem, bet neveic ieskaitījumus valsts budžetā. Brīvostās ir arī labvēlīgāks nodokļu režīms. Piemēram, Igaunijā Tallinas osta iemaksā valsts budžetā ap 40 miljonus latu, teica E. Demiters. Premjers sacīja, ka viņš "konceptuāli ir atvērts" ostu nodokļa ieviešanai, bet pagaidām tā ir tikai ideja, nevis konkrēts projekts. 'Finanšu ministrijas piedāvājumā ambīcijas attiecībā uz nodokļu iekasēšanu arī ir ļoti piezemētas," sacīja E. Demiters. Piemēram, pesimistiskās prognozes par ieņēmumiem no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem. Nākamgad tie ir plānoti 107 miljoni latu, bet 2008. gadā nodokļa ieņēmumi bijuši 134 miljoni latu.

Budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt 27. septembrī, kas rada šaubas, vai būs iespējams vienoties par visām RP ierosmēm. Uz vaicāto, kāpēc šī diskusija ir sākusies tik vēlu, E. Demiters atbildēja, ka līdz šim partneriem nav bijis zināms Finanšu ministrijas piedāvājums. Tas gan ir pieņemams Lielo pilsētu asociācijai, kuras pārstāvji arī trešdien tikās ar premjeru V. Dombrovski. Pašvaldību pārstāvjiem savukārt ir svarīgi, lai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir nozīmīgs to ieņēmumu avots, nākamajā gadā nebūtu mazāks. Tā pakāpenisku samazināšanu līdz 20% 2015. gadā paredz pašlaik spēkā esošais likums, kura grozījumi pērn tika pieņemti pēc Reformu partijas ierosinājuma. V. Dombrovskis žurnālistiem atzina, ka šādas likuma izmaiņas ir bijusi kļūda. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad samazina no 24% uz 22%, tad valdībai būtu jādomā, kā pašvaldībām to kompensēt. Taču ir iespaids, ka ministriem nav plāna, kā to izdarīt.

"Mēs esam ieklausījušies pašvaldību viedoklī un nolēmuši darbaspēka nodokļa samazināšanu neveikt uz pašvaldību rēķina, bet nodrošināt pašvaldībām ieņēmumu pieaugumu, kas ir līdzvērtīgs valsts pamatbudžeta pamatfunkciju pieaugumam," uzsvēra V. Dombrovskis.  E. Demiters teica, ka viņš izprot novadu un pilsētu bažas, bet tādā gadījumā varētu pašvaldībām to kompensēt ar vēl lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājumu, piemēram, par 1,5%. Lielo pilsētu pārstāvis, Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) apstiprināja, ka valdības piedāvājums lielās pilsētas apmierina, jo "panācām, ka valsts budžeta plānošana ir sasaistīta ar pašvaldību budžetu plānošanu".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas