Raivis Dzintars: galvenais nevis amati, bet principi

Runā, ka Visu Latvijai! (VL) esot organizējusi Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedru svītrošanu no kopīgā vēlēšanu saraksta. Cik lielā mērā tas atbilst patiesībai?

Kategoriski noliedzu. Tieši pretēji, tiekoties ar iedzīvotājiem, mēs aicinājām nevērtēt kandidātu partejisko piederību, bet gan konkrētos kandidātus. Vienīgais kandidāts, kuru mēs esam aicinājuši svītrot, ir Emīls Jakrins, un tas notika saistībā ar tiem nedarbiem priekšvēlēšanu laikā, kas nesakrita ar mūsu principiem. Ja viņš būtu VL biedrs, mēs tieši tāpat aicinātu viņu svītrot.

Kā jūs skaidrojat faktu, ka Dobelis un Tabūns, kas bija dedzīgākie nacionālo ideju paudēji no Saeimas tribīnes, nav iekļuvuši Saeimā?

Principiālais balsojums, šķiet, bija nevis par VL, bet par jauniem nacionāliem politiķiem. Tie cilvēki, kas ir iekļuvuši Saeimā no TB/LNNK vairāk vai mazāk ir uzskatāmi par gados jauniem cilvēkiem, kas nav tik ilgi bijuši politikā. Nu, varbūt Rasnača kungs ir izņēmums, bet viņš nav bijis tik spilgti redzams. Man šķiet, tas ir ļoti normāli, jo arī nacionālajai idejai ir jāmainās, jāpilnveidojas. Protams, nemainot galvenos pamatprincipus.

Kā jūs savienosiet sadarbību ar Saskaņas centru (SC) parlamentā un nacionālās idejas?

Mēs esam pauduši, ka tā robežšķirtne, kurai mēs neesam gatavi kāpt pāri, ir ministrijas došana SC. Sadarbība ar opozīciju parlamenta līmenī ir normāla prakse. Neredzu problēmas ne attiecībā uz komisiju vadību, ne kādām vietām Saeimas prezidijā, bet, kas attiecas uz ministrijām... Šis jautājums gan, manuprāt, nav aktuāls, jo SC nekam tādam droši vien nepiekristu.

Cik vietu valdībā, jūsuprāt, ir pelnījusi VL - TB/LNNK?

Mēs neesam vēl paši vienojušies par stratēģiju sarunās, tādēļ es konkrētu skaitu atļaušos nesaukt. Mums amati nebūs galvenais. Galvenais būs principi, kurus mēs ierakstām koalīcijas līgumā un apņemamies izdarīt šīs Saeimas laikā. Mūsu nacionālā apvienība noteikti ir vienīgais politiskais spēks jaunajā Saeimā, kam ļoti būtisks ir arī nacionālais jautājums. Šobrīd visi citi ir aizņemti ar sociālekonomiskajām lietām. Tās ir būtiskas, bet nedrīkst aizmirst, ka ļoti liela Latvijas iedzīvotāju daļa domā arī par valodas lietām, par izglītības lietām, par pilsonības lietām.

Valdis Dombrovskis ir paudis, ka no jūsu apvienības darbam valdībā tomēr būtu jādeleģē kāds, kam ir pieredze valdības darbā. Tas acīmredzot nozīmē, ka uz kādu ministra amatu drīzāk var pretendēt kāds no TB/LNNK.

No VL Saeimā ir ievēlēts Einārs Cilinskis, kuram ir ļoti liela pieredze. Ar lielu pieredzi politikā un parlamentārajā darbā ir arī Visvaldis Lācis. Bet VL pēc ministru amatiem neraujas. Man šķiet, tas ir ļoti normāls princips, ka ministram ir jābūt ar profesionālām zināšanām, kas atbilst attiecīgai jomai, un ar zināmu pieredzi aktīvajā politiskajā darbībā. Tiem, kas Latvijā vai ārvalstīs satraucās, ka Dzintars tūlīt gribēs ieņemt kādu no ministrijām, varu pateikt, ka satraukumam nav pamata.

Kad jūs ar tēvzemiešiem plānojat vienoties par kopīgo stratēģiju sarunām par koalīcijas veidošanu?

Tas ir atkarīgs arī no tā, cik ātri attīstīsies sarunas ar citiem koalīcijas partneriem. Šim tempam būs jāpiemērojas, jo neapšaubāmi mēs šajā valdībā nebūsim ietekmīgākais spēlētājs, lai neteiktu, ka mēs būsim vājākais.

Jūsu vēlētājs noteikti ir balsojis par nacionālajām vērtībām, taču nav skaidrs, kāds ir jūsu ekonomiskais piedāvājums, sociālās politikas piedāvājums un tamlīdzīgi.

Potenciāls mums noteikti ir, bet tas nenozīmē, ka katram deputātam jābūt ekonomistam vai finansistam. Svarīgākais, lai politiķis nerunā par lietām, ko viņš nesaprot.

Jūs nepiekrītat uzskatam, ka VL vispār nav ekonomiskā redzējuma vai tas ir ļoti vājš, margināls?

Kurā brīdī ekonomiskā programma var kļūt margināla? Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera mūsu programmatisko piedāvājumu atzina par otro labāko.

Kādi tad ir jūsu ekonomiskās programmas stūrakmeņi?

Galvenais stūrakmens ir ieguldījumi tajos resursos, kas jau ir spēcīgi, kur mums ir dabiski liels potenciāls, - alternatīvās enerģijas attīstībā, kokapstrādē, farmācijā. Ļoti lielā mērā tādi var būt arī ieguldījumi mūsu nacionālajā kultūrā, tas varētu būt stūrakmens ne tikai no garīgā, bet arī no kultūras tūrisma viedokļa.

Vai jūs apzināties, ka lielākā daļa jautājumu Saeimas darba kārtībā nebūt nav saistīti ar nacionālajiem jautājumiem un jums būs visai mazas iespējas izcelties?

Tāds arī nav mērķis. Mūsu mērķis ir noteikt darba kārtību, to mēs noteiksim tik lielā mērā, cik atļauj vēlētāju dotais uzticības kredīts. Un mēs darīsim visu iespējamo, lai nākamajās vēlēšanās šis uzticības kredīts būtu krietni lielāks.

TB/LNNK jau kopš 8. Saeimas vēlēšanām 2002. gadā nav izdevies būtiski palielināt savu pārstāvniecību. Vai tas neliecina, ka šobrīd sabiedrībai nacionālie jautājumi nav prioritāri?

Nē. Apvienošanās ar VL ir devusi jaunu pacēlumu, un es ceru, ka turpmāk šī līkne ies uz augšu. Arī Vienotības uzvara, manuprāt, lielā mērā ir skaidrojama ar nacionālo faktoru, jo tieši Pilsoniskās savienības pārstāvji, kas programmatiski un ideoloģiski ir vislīdzīgākie VL, ieguvuši vislielāko pārstāvniecību. Daudzi ir balsojuši par Vienotību tieši tādēļ, lai valdībā neatrastos SC.

TB/LNNK priekšvēlēšanu laikā apsvēra idejas par Imigrācijas likuma un Izglītības likuma grozījumu nodošanu tautas nobalsošanai. Vai, iekļuvuši Saeimā, jūs turpināsiet šos jautājumus aktualizēt?

Ļoti daudzi nacionāli jautājumi ir jārisina. Mēs, protams, apzināmies, ka visus jautājumus pacelt nevarēsim. Dažus varam. Kuri jautājumi tie būs, tas, protams, būs jālemj kopīgās diskusijās.

Precīzāk, kurus jautājumus «pacelsiet»?

Tie noteikti būs jautājumi, kas saistās ar valodu, ar izglītību, kultūru, kas ir ne tikai nacionālas, bet arī saimnieciskas dabas jautājums.

Jūs satrauc tikai krievu kultūras ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem vai arī tā dēvētā amerikāņu kultūras ekspansija?

Mani satrauc, piemēram, finansējuma nogriešana mūzikas skolām. Kultūra ir tas, ar ko Latvija ir sevi parādījusi kā lielvalsti arī pasaules līmenī. Mani visvairāk satrauc tas, ka mums var pietrūkt savējā, kas jau ir stiprs. Ja mums būs pietiekami daudz savējā, nebūs jāuztraucas par to, kas ir svešs.

Jūs atzīstat, ka VL ir nacionāli radikāla organizācija?

Mēs savu ideoloģiju esam definējuši kā pozitīvo nacionālismu. Tas ir nacionālisms, kas iestājas par kaut ko, nevis pret kaut ko. Jēdzienam radikālisms noteikti ir simt un viena interpretācija.

Līdz šim Saeimā tribīne bieži tika izmantota diskusijām starp tā dēvēto kreiso spārnu un tēvzemiešiem - Dobeli un Tabūnu - par nacionālajiem jautājumiem. Jūs plānojat turpināt šādu praksi?

Nevienam nāvi no Saeimas tribīnes es nesolīšu un muti aizvērt nelikšu. Tie, kas cer uz šādiem šoviem, var par tiem aizmirst. Bet mēs noteikti stingri runāsim par tām lietām, kas mums ir svarīgas.

Vai jūs arī provocēsiet šādu lietu parādīšanos Saeimas darba kārtībā, piemēram, iesniedzot attiecīgus likumprojektus?

Kurā brīdī provocēšana atšķiras no jautājuma aktualizēšanas? Manuprāt, tas ir uztveres jautājums. Ja mēs iestājamies par pozitīvu lietu, tad, manuprāt, tā nav provocēšana.