Raimondam Vējonim šī bija atvadu uzruna Saeimai šajā amatā, taču vienu no viņa redzamākajām likumdošanas iniciatīvām – par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem – parlamentārieši nav steigušies virzīt apstiprināšanai un darbu ar to turpinās tikai rudenī.
Uzrunā Vējonis uzsvēra vēsturisko iespēju svinēt Latvijas valsts simtgadi un pauda pateicību par iespēju darboties valsts pirmās amatpersonas amatā. Šajā laikā izdevies ar skatu pagātnē īstenot vairākus vajadzīgus un daudz apspriestus lēmumus. "Mēs esam atvēruši čekas maisus, un saruna par mūsu pagātni turpinās. Svarīgi, lai pagātnes vērtējumu veidotu objektīvi un zinātniski pētījumi, nevis mīti un leģendas. Svarīgi ir būt godīgiem pašiem pret sevi un pagātni," viņš teica un uzsvēra, ka valsts attīstība nākotnē atkarīga no tiesiskuma, demokrātijas un vienlīdzības principu ievērošanas. Vējonis uzsvēra, ka būtiski nodrošināt labāku nākotni jaunajai paaudzei un tam jāsākas ar drošu un veselīgu bērnību attīstību veicinošā vidē. "Ir jautājumi, kuriem vienkārši ir jāpieliek punkts. Ir jābeidz bērnus ievietot bērnunamos. Katram bērnam ir jāaug ģimenē. Mēs varam bērniem, jau piedzimstot, piešķirt Latvijas pilsonību. Mums ir jānodrošina visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību latviešu valodā un veidot pilnvērtīgu nākotni Latvijā," klāstīja Valsts prezidents.
Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem viņš nosauca arī nevienlīdzības mazināšanu. "Tā sākas ar sapratni, ka labklājība nav ekonomikas skaitļi, bet reālu cilvēku dzīve. Par nevienlīdzību tiek arvien vairāk un skaļāk runāts, bet sliktāk ir ar konkrētiem darbiem un efektīviem likumiem, kas ļautu mazināt nevienlīdzību mūsu sabiedrībā. Īpaši asi tā skar daudzbērnu ģimenes un seniorus. Jaunā budžeta gatavošanā nevajadzētu aizmirst par saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, bet, meklējot finansējumu jaunām iniciatīvām, reizē atcerēties veidot sabalansētu valsts budžetu," novēlēja Vējonis, kurš uzreiz pēc uzrunas devās prom no Saeimas nama.
Par alkoholu vēl runās
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija plānojusi, ka par ierosinājumu samazināt akcīzes nodokļa likmi par 15% (no 1840 līdz 1564 eiro par 100 litriem) absolūtā spirta stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 1. jūlija Saeima paātrinātā kārtībā varētu galīgajā lasījumā izlemt jau ceturtdien, taču tā nenotika. Deputāti šo jautājumu izskatīja un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Priekšlikumi uz galīgo lasījumu iesniedzami līdz piektdienai. Par akcīzes nodokļa likmju maiņu vajadzēs izlemt nākamajā parlamenta ārkārtas sēdē, kas vēl būs jāsasauc Saeimas Prezidijam. Paredzēts, ka izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Akcīzes nodokļa likmes izmaiņas steigšus ieplānotas, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Jāatgādina, ka Igaunijā, no 2016. gada ceļot akcīzes nodokļa likmi, alkoholisko dzērienu cenas ievērojami atšķīrās, tāpēc Latvijas pierobežas pilsētās vienu pēc otra izveidoja alkohola veikalus, ko masveidā apmeklēja pircēji no Igaunijas un pat Somijas. Uz Igaunijas lēmumu samazināt nodokli Saeima un Finanšu ministrija reaģēja, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, lai varētu stabilizēt un aizsargāt valsts ekonomiku, valsts budžetu un komersantus. Finanšu ministrija prognozējusi, ka šāda situācija nākamgad negatīvi ietekmētu valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, bet, pazeminot nodokļa likmi par 15%, negatīvo fiskālo ietekmi varētu samazināt līdz 32 miljoniem eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Provinciaļnijs
failed state of Latvia