Premjers pēc tikšanās žurnālistus informēja, ka pagaidām vēl nav zināms, kā tehniski to panāks, tas būšot turpmāko nedēļu jautājums. Taču galvenais ir, ka starp pusēm ir panākta šāda vienošanās.
Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš atzina, ka 5,5% pieaugums nākamajā gadā ir pašvaldībām pieņemams. Tomēr vēl būs nepieciešamas papildu diskusijas.
Premjers LLPA informējis arī par Finanšu ministrijas sagatavotajiem nodokļu politikas priekšlikumiem. Tikšanās laikā tāpat pārrunāts jautājums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un panākta vienošanās, ka darba grupās, kas izstrādā likumus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, piedalīsies arī LLPA.
"Centīsimies ieviest iedzīvotājiem pēc iespējams ātrāk skaidrību par to, kāda būs pašvaldību finanšu izlīdzināšana," solīja Ansiņš.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi trīs scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai.
Visi šie varianti paredz nākamgad saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi pašreizējā līmenī - 24%, bet samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.
Pirmais izstrādātais modelis paredz priekšlikumus samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu IIN samazināt par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā 22%. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme uz kopbudžetu salīdzinājumā ar pašlaik prognozēto būtu 40,1 miljons latu, aģentūru LETA informēja FM.
Otrais modelis paredz priekšlikumus samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu samazināt to par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā 22%. Tāpat tiek paredzēts ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to no darba algas lieluma no 45 līdz 98 latiem jeb no 64 eiro līdz 139 eiro, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem jeb 139 eiro. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme uz kopbudžetu salīdzinājumā ar pašlaik prognozēto būtu 26,1 miljons latu.
Savukārt trešais modelis paredz priekšlikumus no 2014.gada 1.janvāra samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, savukārt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, samazināt no 24,09 % līdz 23,09%, bet IIN likmi saglabāt 24%, taču ar katru nākamo gadu samazināt to par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā - 22%. Šāda priekšlikuma fiskālā ietekme uz kopbudžetu salīdzinājumā ar pašlaik prognozēto būtu arī 40,1 miljons latu.
Ar šiem risinājumiem FM vakar seminārā par 2014.-2016.gada budžeta sagatavošanu iepazīstināja valdības pārstāvjus.
"Finanšu ministrija ir izstrādājusi vairākus iespējamos scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai, lai visefektīvāk mazinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemākajiem ieņēmumiem un ģimenēm ar bērniem. Piedāvātie risinājumi pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetus, lai tās varētu nodrošināt iespējami plašākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem," paziņojumā medijiem skaidro finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Patlaban spēkā esošai likums par IIN līdz 2015.gadam paredz IIN likmes samazinājumu līdz 20%. Tas būtiski palielina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, ko raksturo Džini koeficents, skaidro FM. Savukārt FM izstrādātie darbaspēka nodokļu mazināšanas priekšlikumi samazina Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, jo tie dod būtisku efektu iedzīvotājiem, kuri saņem mazās algas.
Pēc ministru semināra vairāki valdības pārstāvji atbalstījuši otro FM izstrādāto modeli darbaspēka nodokļu mazināšanai, kā arī vienojās turpināt par to diskusijas. FM norāda, ka otrais piedāvātais modelis ir labvēlīgāks tiem iedzīvotājiem, kuri saņem mazākus ienākumu, kā arī ģimenēm ar vairākiem bērniem.
FM izstrādātie priekšlikumi darbaspēka nodokļa mazināšanai vēl vairākkārt tiks apspriesti ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pašvaldību pārstāvētajām organizācijām. Tāpat par tiem turpināsies diskusijas valdības koalīcijas padomes sēdē, kā arī turpmākajās Ministru kabineta sēdēs, kurās tiks izskatīti nākamā gada budžeta veidošanas priekšlikumi.
Likums paredz, ka IIN nākamgad jāsamazina līdz 22% no pašreizējiem 24%. Par šāda risinājuma saglabāšanu iepriekš iestājusies Reformu partija.