Eksperts piebilda, ka pazemība pret tautu politiķim nāk tikai par labu un kopumā, vērtējot sociālajos tīklos izskanējušo, cilvēki runas pamatdomu ir sadzirdējuši un uztvēruši pozitīvi.
Tāpat Rajevskis pozitīvi vērtēja runas lakonismu.
Politologs arī norādīja, ka Dziesmu svētku uzruna ir viena no smagākajām Valsts prezidenta runām, tā ir jāsaka tikai reizi piecos gados. Rinkēvičam tā bija otrā uzruna pēc stāšanās amatā. Iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits savu pilnvaru laikā Dziesmu svētku noslēguma koncertā runu neteica.
Tāpat politologs atzīmēja, ka Dziesmu svētku uzruna sasaucās ar Rinkēviča uzrunu Saeimā, kurā viņš centās adresēt sabiedrībā esošo "zaudētāja sajūtu", kas varētu rasties attiecībā uz sabiedrībā dzirdamām diskusijām par Latvijas ekonomisko atpalicību no kaimiņvalstīm un progresa trūkumu.
Viņa ieskatā Dziesmu svētku uzrunas mērķis bija dot pacēluma un mudināt iedzīvotājus lepoties ar sasniegto.
Rinkēvičs 8.jūlijā Valsts prezidenta amatā nomainīja Levitu, kuru Saeima ievēlēja 2019.gada 28.maijā.